Ursulu le Gvinu daudzi lasītāji noteikti pazīst saistībā ar
viņas radīto darbu sēriju “Jūrzemes hronikas”, tomēr visvairāk
apbalvotais rakstnieces darbs ir zinātniskās fantastikas romāns
“Tumsas
kreisā roka” , kas 1969.gadā saņēmis prestižo Nebula
balvu, kā arī 1970.gadā – Hugo balvu. Tas ierindots visu laiku
izcilāko zinātniskās fantastikas darbu vidū. Es to dēvētu par
filozofisku, jēgpilnu vēstījumu, kas spēlējas ar lasītāja
stereotipiskajiem priekšstatiem un, iepazīstinot ar citas planētas
uzbūves un sabiedrības likumsakarībām, liek ar citādu skatu
uzlūkot savējo.
Starpplanētu savienības Ekumēnes sūtnis Dženli Ai ierodas uz
Getenas – mūžīgā sniegā un ledū ieslīgušas planētas, ko vietējie
dēvē par Ziemu. Viņa mērķis ir piedāvāt Ziemas atsevišķo zemju
valdībām pievienoties starppasauļu savienībai, lai veicinātu kopīgu
tirdzniecības, tehnoloģisko sniegumu, kultūras un domu apmaiņu.
Viņš ir svešinieks šajā aukstuma apņemtajā zemē, drīz vien nāk
atklāsme, ka nav viņa varā izlemt, kā īstenosies viņa misija uz
Ziemas – Dženli tiek ierauts jukušā Kārhardas karaļa, viņa
sabiedroto un kaimiņu zemes Orgoreinas politiskajās spēlītēs,
spēcīgi izjūtot varas gaiteņos slepeni pieņemto pretrunīgo lēmumu
sekas, kļūstot gan par izstumto un vajāto, gar par ieroci valdības
ļaužu rokās. Tomēr klusuma un nenoteiktības pasaulē Dženli rod sev
draugu un sabiedroto – karaļa padomnieku Estravenu, kura dzīvesceļš
pierāda skumjo patiesību, ka atbalstīt citādo visbiežāk nozīmē
pašam kļūt par izstumto. Viņu savstarpējās attiecības ir tieši
tādas, kādas var rasties starp divu pasauļu pārstāvjiem – brīžiem
pārpratumu pilnas, sākotnēji piesardzīgas, vēlāk tiecoties citādajā
atrast to, ko vēlas ikviens cilvēks – mīlestību, draudzību,
sapratni un uzticību. Dženli ceļojums ved no karaļnama gaiteņiem uz
koncentrācijas nometni, pēc tam vairāk kā 1000 kilometru pāri
ledājiem kopā ar Estravenu bēgot no tumsas un nāves.
Grāmata sastāv no Dženli Ai piezīmēm Ekumēnei, no Estravena
dienagrāmatas pierakstiem un Ziemas teikām un leģendām, asinīs un
nodevībā dzimušām. Romāna vēstījuma jēga ir dziļa un filozofiska,
tāpēc nav ieteicams sākt lasīšanu ar domu par starppasauļu kariem,
asa sižeta pavērsieniem vai trillera cienīgiem efektiem. Šeit, uz
Ziemas arī laiks šķiet iesalis mūžīgajā ledū, tāpēc rit lēnām,
nesteidzoties, 11 mēnešus sniega valstībā dzīvodami, cilvēki ir
iemācījušies vairāk klusēt, nekā runāt, vairāk just un domāt nekā
izpausties enerģiski. Ziemas iemītnieki šķiet vienlīdz sveši un
tuvi. Lai arī ārēji līdzīgi Zemes iedzīvotājiem, kāds ir Ekumēnes
sūtnis, geteniešos apvienojas abu dzimumu iezīmes –
sievišķais maigums un vīrišķais skarbums, mulsinot gan Dženli
Ai, gan lasītāju. Periodiski viņi ir kemmerā, kad notiek partnera
meklēšana un iespējams vairoties ar savu kemmeringu – pastāvīgu
partneri, ar kuru dots kemmeringa zvērests vai citu getenieti.
Paradoksāli, taču Ziemas iemītniekiem Dženli Ai, kurš pārstāv
vīriešu dzimumu, šķiet dīvains un nedabisks,pēc viņu izpratnes
sūtnis ir mūžīgajā kemmerā, tātad izvirtulis.
Ziemas pasauli padara pilnīgu autores ieviestie dienu, mēnešu
nosaukumi, kā arī mums tik nepierastie un svešādie jēdzieni,
piemēram: šifgretors – īstenībā grūti iztulkojams termins, kas
apzīmē indivīda vai kādas sabiedrības grupas vai visas valsts
prestižu, godu, cēlumu; Dothe stāvoklis – ar noskaņošanos panākts
īslaicīgs milzīga spēka un enerģijas pieplūdums, pēc kura seko
īpaši izteikts nogurums un vājums.
Ursula Le Gvina ir pārdomāti radījusi atšķirīgu pasauli un
sabiedrību, kas beigu beigās nemaz nav tik atšķirīga no mūsu
pasaules. Tuvais var kļūt tālāks par svešo, neiepazīto. Pēc
piedzīvotā uz Ziemas Dženli Ai ir mainījies, kā mainītos ikviens,
ielaižot sevī citas pasaules stāstu par klusumu, ledū sastingušo
gaismu un cilvēku sirdīs un ledāja plaisu bezdibeņos mītošo
tumsu.
Nobeigumā citāts, kam mani uzrunāja visvairāk:
Gaisma ir tumsas kreisā roka,
un tumsa – gaismas labā roka.
divi kļūst viens – savijas dzīve un nāve
kopā kā mīlnieki kemmerā,
kā kopā sadotas plaukstas,
kā mērķis un ceļš.
Māra Bitēna, valkiira.wordpress.com, 11.01.2015.
