Atzīstu, ka ideja aprīt vidēji biezu romānu bez atelpas brīžiem
pa vienu nakti mani pārāk nevaldzina – pat tādas necilvēcīgi
ieraujošas grāmatas kā Millennium sērijas fenomenus sadalīju vismaz
pa divām dienām. Tādējādi prātam ir iespēja pamatīgāk apstrādāt
saņemto informāciju un labāk ienirt slānī, kas sniedzas dziļāk par
virspusīgiem rakstītajiem notikumiem.
Tomēr nepieciešams īpaši spēcīgs raksturs, lai pie tāda trillera kā
Erebos tā vienkārši apstātos un padomātu. Šoreiz es kampu tekstu uz
priekšu absolūtā azarta un alkatības stāvoklī, prātā pat īsti
neapzinādams faktu, ka grāmata kādreiz arī beigsies.
Sižeta ieskats anotācijveidā:
Romānā stāstīts par kādas Londonas vidusskolas audzēkņiem.
Galvenais tēls ir Niks Denmors, 16 gadus vecs skolēns, attēlots kā
vidējs jaunietis, kas ar prieku spēlē basketbolu, klausās mūziku
u.tml. Skolā viņu nepamet sajūta, ka apkārtējiem ir kas slēpjams,
viņš mana, ka citi no rokas rokā nodod kādu paciņu un to saņēmušie
radikāli mainās – neizguļas, kļūst sociāli neaktīvi, pat sāk
neapmeklēt skolu. Pienāk brīdis, kad arī līdz viņam nonāk paciņa ar
disku, uz kura rakstīts “EREBOS” – tā izrādās datorspēle, kura gan
Niku, gan viņa līdzbiedrus ar drakonisku noteikumu palīdzību
ieslēdz savā varā un sāk ar tiem manipulēt kā virtuālajā, tā
reālajā pasaulē. Erebos jāspēlē vienatnē un par to nedrīkst ar
citiem runāt (pamatīga līdzība ar Palanjuka “Cīņas klubu”), pretējā
gadījumā tu tiec no spēles izslēgts uz mūžu. Ar laiku tā sāk uzdot
arvien neparastākus uzdevumus, un daži ir gatavi spēles dēļ iet
daudz tālāk nekā citi.
Jauniešu supertrilleris par ļaunu datorspēli – pēc šāda veida
raksturojumiem mans bieži vien bezjēdzīgi skeptiskais domāšanas
veids daļēji jau noraksta iespēju, ka tā varētu būt vērtīga vai
laba lasāmviela. Ar šo recenziju vēlos nodrošināt, ka citiem tik
muļķīga doma neienāktu prātā.
Manuprāt, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, kas dzīvo šajā
gadsimtā un vēlas ne tikai labi pavadīt laiku, bet arī ieskatīties
virtuālās pasaules spēju nozīmīgumā un potenciālajā ietekmē, EREBOS
kalpos par spilgtu, mūsdienīgu piemēru. Katrs ir saskāries ar
kārdinājumiem, tādēļ to romānā attēlotajām sekām var labi vilkt
paralēles ar personīgo pieredzi. Grāmata varēs ja ne dot
konkrētas atbildes uz jautājumiem par šobrīd aktuālām tēmām, tad
vismaz stipri palīdzēt to meklēšanā. Romāns ar intriģējošu
stāstījuma veidu demonstrē to, cik viegli manipulējama ir
sabiedrība, jo īpaši bērni un jaunieši, ja tikai veic precīzu
izpēti ar mūsdienās plaši pieejamiem līdzekļiem. Vidējais cilvēks
pavirši atstāj aiz sevis tādu daudzumu informācijas, ka nav
jāizmanto pārlieku liela piepūle, lai to iekārdinātu, pavestu un
galējā atkarības stāvoklī izmantotu savā labā.
EREBOS man kā lasītājam precīzi un bez
aplinkiem parādīja ne tikai datorspēļu, bet jebkuru tamlīdzīgu
pakalpojumu veidotāju darbības principus. Pats esmu spēlējis
datorspēles un zinu šo sajūtu – sajūtu, ka esi piekļuvis pie
neiespējamā, pie tā, par ko var tikai sapņot un ka tev ir iespēja
pie tā atgriezties, izdzīvot visu aizraujošo ātri un bez paliekošām
sekām.
Taču patiesībā koncepts ir tāds pats, kāds ir kazino un citiem
ātriem laimestu veidiem – peļņa uz cilvēka ilūziju, ka, aizbēgot no
realitātes, viņu sagaida kaut kas labāks un ka pastāv vienkārši
veidi problēmu risināšanai.
Kopsavilkumam – vērtīga un aizraujoša lasāmviela, kas izmanto
pārliecinoši spēcīgāko domas prezentēšanas paņēmienu jeb lasītāja
izklaidēšanu. Pēc Erebos izlasīšanas, jāatzīst, guvu stipri vairāk
ticības arī tādam žanram kā jauniešu literatūra.
Grāmata izdota 2011. gadā, Meldras Bērziņas tulkojums.
Mārcis Ošiņš, http://manasgramatas.wordpress.com,
3.01.2012.