Ievas Melgalves “Mirušie
nepiedod” iznāca krietni pasen – šī gada augustā, un
lielā ažiotāža ap šo romānu jau ir palēnām noplakusi. Tieši tāpēc
šis ir brīnišķīgs laiks, lai objektīvi apskatītu kārtējo zvaigzni
pie latviešu fantāzijas literatūras debesīm. Vēl vien varu piebilst
to, ka tieši ar šo grāmatu sākas mana sadarbība ar apgādu “Zvaigzne
ABC”. Par to arī liels prieks. :)
Stāsts, lai gan vienkāršs pēc uzbūves, tomēr emocionāli un visādi
citādi tas ir savijies tik cieši, ka gribot negribot kļūst
sarežģīts. Kad Burgā ierodas svešzemju ceļotāja Vega, viņa sāk
apšaubīt ierasto lietu kārtību, un kļūst par draudu ikvienam Burgas
iedzīvotājam. Visi sāk uzdod jautājumus, un viņai nemaz nepalīdz
arī tas, ka viņas klātbūtnē nomiris mags, viņa ir bijusi arī kāda
neuzticama maga – Zaka – mācekle. Bet ne tikai iedzīvotāji, bet arī
viņa pati uzdod jautājumus, iekļūst, tā teikt, augstajā sabiedrībā,
uzzina daudz ko jaunu un atkal un atkal kāpj pāri saviem
principiem.
Stāsts ir raits, interesants, bet šis nav tas darbs, kuru gribas
izlasīt vienā naktī. To, protams, var darīt, bet daudz labāk taču
ir atlikt malā un padomāt: “Kā tādā situācijā būtu rīkojies es?”
Pateicīgās 300 lappuses bija viegli pārnēsājamas manā tik ļoti
piebāztajā somā, tāpēc šo grāmatu izvēlējos kā dienas literatūru,
ko lasīt brīvos brīžos, lai kur es arī dotos. Ar 3 dienām pietika,
lai stāstu izbaudītu, pārdomātu, un izjustu. Man ļoti patika
savdabīgie vārdi, kādi tika doti romāna varoņiem – Vega, Dārs,
Ronada, Boords. Tieši tas ir nepieciešams latviešu literatūrai, jo
man, piemēram, ir grūti iztēloties ļauno magu Mārtiņu, viņa
sabiedroto Lauru un karali Rihardu.
Pozitīvi vērtējama arī autores māka iepludināt lasītāju stāstā.
Vienā mirklī tu atrodies dīvānā, ar siltu tējas krūzi rokās, bet
jau nākamajā kopā ar Angi gatavojat brokastis, vai ar Dāru
taustāties gar alu sienām, meklējot hrīlus. Ieva Melgalve ir
radījusi arī ļoti dziļu emocionālo pasauli, ļoti precīzi atainojot
katra varoņa jūtas visdažādākajās situācijās. Un valoda ir tik
precīza, ka var gaudot līdzi Vegas pārdzīvojumiem.
Vērtējums: 9/10. Rudenim tik ļoti nepieciešamā literatūra. Kādam
tumšam novembra vakaram, kad neko negribās, kā tikai aizmirsties.
Bet netikt aizmirstam. Jo kādam taču tēja arī jāvāra.
Bet varbūt neviens, kas lasa tik daudz kā viņa, nevar būt laimīgs, ne jau vienkārša cilvēka laimē.
Reizēm ir jāignorē likums, ja no tā neviens necieš. Citādi no likuma ciešam mēs.
Marta Sondare, kurpjukaste.wordpress.com, 14.11.2013.
