7. novembrī noslēdzošā
triloģijas daļa nonāks arī pie citiem
lasītājiem, bet, kā tas ir bijis triloģijas ietvaros, man arī šo
grāmatu bija iespēja izlasīt ātrāk.
Šajā daļā turpinās abās iepriekšējās aprakstītie
notikumi, tikai jau gaisā jūtama kulminācijas pakāpe. Tiesa, pie
pēdējām 20 lappusēm, bet par tām stāsts būs vēlāk. Izdzīvojusī un
cilvēcīgā Viktorija ir atguvusi ķermeniskus apveidus, bet Taniels
ir nokļuvis nekur citur kā ellē, jo kur gan nepaklausīgi nāves
eņģeļi var nokļūt (ironiski būtu, ja Taniels attaptos paradīzē…).
Tiesa, lai cik ļoti Viktorijai viņa nepietrūktu, tomēr pirāti ir
ieplānojuši pavisam ko citu, un neviens no to mērķiem nav izglābt
vēl vienu lieku muti no kuras nebūtu nekādas jēgas. Bet tā jau
nebūs spītīgā, dumpinieciskā Viktorija, ja viņa kaut ko neizdarīs
pa savam, pilnībā ignorējot pārējos.
Ja otrajai daļai man bija sajūta, ka grāmata velkas, tad šeit ir
tieši otrādi. Bija interesanti lasīt, notikumi raiti viens pēc otra
nāca un gāja un pat nepamanīju, ka jau grāmata uz beigu pusi sāk
beigties. Un tad es atjēdzos, ka ir palikušas 15 lappuses, bet
Londonas glābšana no krītošajām platformām vēl nav notikusi.
Loģiski domājot, pa tik mazu lappušu skaitu tas arī nevar notikt.
Vai nu lasīju pārāk ātri, vai kārtīgi man tas prātā neturējās, bet
īsti man nav skaidrs tas glābšanas plāns un tā realizācija. Ar to
reāli pietiek, lai izglābtu visu un visus un dzīvotu laimīgi
tālāk?
Un tomēr Viktorija diezgan smieklīgajā bet tomēr tik ļoti labāk
paciešamākajā lelles veidolā man patika daudz labāk, šeit uz āru
spraucās dusmas par pasaules negodību, “es visu māku pati” vai “ko?
nē! nekad mūžā! ko citi par to padomās?” etapi, kas savstarpēji
mijoties, caurvij visu grāmatu. Kad Taniels parādās pie apvāršņa,
viņš uz brīdi atkal kļūst par to jauki auksto varoni, bet tad
notiek lietas, un vismazākā cerība uz sākotnējā tēla atjaunošanu
izzūd. Ja runājam par aprunāto Misteriumu, tad arī te viņš ir
darbīgs un spara pilns pavērst visu uz “ļaunais uzvar labo” pusi,
bet pirms Viktorija viņu nepārspēj.
Bet kopumā ir labi. Man trūkst zināšanu, lai spētu piekasīties pie
grāmatas no izmantotās tehnikas un to īpašību viedokļa, tāpēc to
izlaidīsim. Agrāk izdotajiem romāniem kādreiz gribēju turpinājumus,
pat domāju, ka filma sanāktu tīri holivudiska, tad šeit es dabūju
savus kādreiz gribētos turpinājumus. Tomēr arī šai triloģijai 2.
daļa bija diezgan miglaina kā gandrīz visās triloģijās, ko lasu.
Bet, kā jau minēju, kopumā ir labi. Atliek vien cerēt, ka arī šī
NaNoWriMo laikā autorei sanāks kas labs, kas vēlāk varētu
transformēties grāmatas veidolā. :)
Par grāmatu kā daļu lieku 8/10, par triloģiju kopumā arī
8/10.
P.S. Sabaidīšu jūs ar Ziemassvētku tuvošanos. Ja nu galīgi nezini,
ko savam jaunietim dāvināt, šī varētu būt tīri laba opcija. Bet
tikai galīgos krīzes gadījumos, jo, kā mums rāda visas muļķīgās
aptaujas, jaunieši grāmatas vispār nepazīst kā priekšmetu, kur nu
vēl paņemt rokās un lasīt. :)
Marta Sondare, kurpjukaste.wordpress.com, 3.11.2015.