Jau tad, kad es ieraudzīju šo grāmatu pie sadaļas “drīzumā”, es
zināju, ka tā būs mana. Agri vai vēlu, bet būs. Pirmā daļa bija tik
interesanta, ka nebija citu variantu. Esmu dabūju grāmatu (paldies
izdevniecībai), esmu to izlasījusi, un te būs manas pārdomas.
Uguns
staro ne tikai no grāmatas noformējuma, bet arī no paša stāsta. 5
Izredzētās – Mila, Linneja, Īda, Vanesa un Anna Kārina. Ir
beigusies vasara, un sākušās mācības Engelsforsas 2. ģimnāzijas
klasē. Bet meitenēm draud briesmas. Un ne jau no tās gaidītākās
puses. Kad visu pilsētu pārņem “Pozitīvā Engelsforsa” un sāk notikt
dīvaini atgadījumi ar pašām meitenēm, viņas saprot, ka kaut kas
nepavisam nav kā parasti. Visi šķiet tik… pārņemti ar pozitīvismu.
Šajā situācijā meitenēm jāturas kopā un bez maģijas nu nekādi
neiztikt, lai ko teiktu un mēģinātu aizliegt Padome.
Neiesaku šo grāmatu lasīt, ja nav atsaukta atmiņā pirmā
daļa. Pašķirstiet pirmo daļu, un tad sāciet otro, jo
savādāk zūd visa sapratnes izjūta, jo autori nekādīgi nemēģina
atgriezties pie sīkākiem notikumiem pirmajā daļā, bet metas jau
fantazēt otro. Tiesa gan, nav jau arī tā ka nu ir pilnīgi atsevišķa
grāmata iznākusi, kurai nav nekādas saistības ar pirmo, jo
galvenais pirmās grāmatas notikums – Eliasa nāve ir galvenais
atsperšanās punkts un iemesls otrajai grāmatai. Vismaz šajā
variantā.
Varu tikai uzslavēt vāka noformētājus – vāks tiešām atspoguļo
grāmatā rakstīto. Beidzot sagaidīju. Arī tulkojums ir tāds, kurš
saglabājis zviedru valodas īpatnības, kas piedod stāstam zviedrisku
noskaņu, kas, savukārt, palīdz iztēloties stāstu reālāk. Labi,
tagad jūs teiksiet, ka fantāzijas romānu nevar realizēt utt, bet es
jums pateikšu, ka šo var. Romānā atspoguļojas pusaudžu vecums un
arī aktualitātes – ballītes, zagšanās ārā no mājas, automašīnu
aizņemšanās bez atļaujas, meli, neuzticība, attiecības… Tas viss
tur ir. Tāpēc, ja domājat, ka jums nepatiks, padomājiet vēl!
Romāna varoņiem katram bija savi plusi un mīnusi, kas kaut kādā
veidā kavē mana mīļākā tēla izveidi. Tomēr pie tiem, kas man
nepatika, spītīgi gribas pieminēt Nikolasu, kas aizlaidās tieši
tad, kad meitenēm bija visvairāk vajadzīgs un visu turpmāko laiku
nedeva par sevi nekādu ziņu. Jādomā, ka trešajā, noslēdzošajā
grāmatā mēs par viņu vēl kaut ko dzirdēsim. Arī gribas pieminēt
Eliasa vecākus, kas ir vieni no galvenajiem personāžiem visā
stāstā, bet tā kā viņi jau no sākta gala tika uzskatīti par
ļaundariem, tad viņu pieminēšana šādā kontekstā šķiet pilnīgi
pašsaprotama.
Vērtējums: 8/10. Grāmata lasās viegli, ir ar nelielu humora
dzirksti, bet tomēr šī, lai gan nebija “briesmīgā otrā daļa no
kuras neko nevar saprast”, nebija arī “ideālā otrā daļa, kur nav
kur piesieties”.
Vārdam “mūžīgi” ir pavisam cits svars, ja to saka cilvēks, kurš nodzīvojis četrus simtus gadu.
-Mana mamma vienmēr saka: vislabākais veids, kā tikt pāri vienam vīrietim, ir nokļūt zem kāda cita.
-Tad tāpēc viņa ir pārgulējusi ar pusi pilsētas?
Marta Sondare, kurpjukaste.wordpress.com, 25.02.2014.
