Romāns ir veltīts visām tām meitenēm, kas tepat mūsu laikā, 21.
gadsimtā, kļūst par dzīvo preci, par meitenēm, kuru bērnība
beidzas, vēl īsti nesākusies, par meitenēm, kuru kauliņi,
iespējams, balo saulē kādā no daudzajiem Meksikas tuksnešiem... ja
vien viņu dzīvē nenotiek brīnums.
Lai gan nosaukums ir tik dramatisks un arī romānā aprakstītie
notikumi brīžiem satriec ar savu neiespējamību un nenovēršamību,
romāns
“Lūgšanas par nolaupītajām” ir arī pilns spēka,
pašcieņas un nerimstošu dzīves alku, tas ir kā brīnišķīgs
apliecinājums, ka mīlestība, draudzība un dzīvinošā iespēja no
sirds uz kādu paļauties (un netapt pieviltai) ir pieejama arī
vissmagākajos apstākļos un visbaisākajā vidē.
Romāna galvenā varone Leididī un viņas draudzenes dzīvo kalnu
ciematiņā netālu no Akapulko, un tas ir Meksikas reģions, kurā visa
vara pieder narkokarteļiem. Te, kalnos, likumus raksta vīri melnos
džipos un ciematu iedzīvotāji var tikai paklausīt. Vai mirt. Reizēm
nāve piemeklē arī paklausīgos. Jā, vai es minēju, ka kalnu ciematos
dzīvo tikai sievietes un bērni? Vīrieši vai nu strādā karteļiem,
vai meklē laimi un nodarbošanos ASV. Ja ir dzīvi. Ciematu sievietes
zina – ja aug glīta meitene, drīz vien viņai ieradīsies pakaļ.
Tāpēc še “dzimst” tikai zēni, un līdz pat desmit vienpadsmit gadu
vecumam ciematā meiteņu nav. Par spīti izmisīgajām viltībām un pat
tam, ka meitenes slēpjas zemē izraktās bedrēs, tikko neizbēgamās
pārvērtības ir notikušas, gaidāma arī nelūgtā melno vīru vizīte. Tā
no ciematiņa pazūd Paula, skaistākā no meitenēm. Tā pazūd friziere.
Pazūd citas. Leididī paveicas – ar draudzenes brāļa gādību viņa
dabū kalpones darbu kādā bagātā ģimenē Akapulko. Leididī ir gatava
izplest spārnus un doties dzīvē ar pilnu jaudu – izbaudot pirmās
mīlestības skurbo brīvības elpu. Bet tad notiek kas neparedzams un
Leididī vecās dzīves atbalsis varenā lavīnā aizslauka visas pēdējā
laikā sabūvētās sapņu pilis, pašu Leididī nejaušā trāpījumā
ielidinot vēl bezcerīgākā vidē un situācijā. Pat bālie skorpioni,
biedējošākās būtnes Meksikas pakalnos, Leididī vietā justos
neomulīgi – ja mēs vaicātu viņu viedokli. Ir situācijas, no
kurām izkļūt nevar pat sapņos, var vienīgi mēģināt pieradināt
realitāti un radīt to vēlreiz, pilnīgi no jauna.
Romāns “Lūgšanas par nolaupītajām” tulkots vairāk nekā 30 valodās,
mēnešiem noturējies New York Times un citu ietekmīgu izdevumu
bestselleru listes augšgalā un apbalvots ar daudzām literārām
balvām. Ja jums patika H. Hoseinī “Pūķa ķērājs” un “Tūkstoš
sauļu mirdzums”, noteikti izlasiet arī romānu “Lūgšanas par
nolaupītajām”.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
