Autorei Emmai Klainai (Emma Cline), kura dzimusi 20 gadus pēc
romānā aprakstītajiem notikumiem, “Meitenes”
sagādāja pasaules slavu un bagātību, bet lasītājiem visā pasaulē –
spilgtu un spraigu lasīšanas pieredzi.
1969. gada vasara saulainajā Kalifornijā četrpadsmit gadus vecajai
Evai Boidai ir starta punkts tālākajai dzīvei, dzīvei, kurai
jārisinās tā, kā to nolēmuši meitenes vecāki. Taču Evas
pusaudziskais spīts, alkas pēc pārmaiņām, kaismīga vēlme
neiekļauties vecāku mietpilsoniskās dzīves šaurajos rāmīšos inerti
dumpīgo (jā, tieši tāda Eva ir!) meitēnu aizved pie brīnišķīgi
draudzīgiem un atklātiem cilvēkiem. Tas ir puķubērnu laiks, un Evas
jaunie draugi ir visīstākie puķubērni: visi dzīvo nomaļā rančo,
kopj dzīvniekus un audzē dārzeņus, pārtiek no laipnu cilvēku
ziedojumiem un harizmātiskā vadoņa Rasela vadībā ceļ jaunu
pasauli. Rasels ir īpašs, viņu dievina un klausa gan
komūnas puiši, gan meitenes. Pat pusmežonīgie visiem kopīgie
bērneļi respektē Raselu. Tiesa, komūnā lieto arī visdažādākās
narkotikas, sekss iespējams katram ar jebkuru un visām meitenēm
noteikti ar Raselu, bet brīnišķīgās idejas par brīvību, vienlīdzību
un laimi īpašos brīžos var transformēties ātrā pļaukā. Eva te jūtas
lieliski. Brokastīs – apelsīnu sula ar LSD, pusdienlaikā
neapvaldītas attiecību spēles, bet vakaros kopīga muzicēšana pie
ugunskura zem zvaigžņotām debesīm, kuras noslēgumā Rasels kādu no
meičām aicina sev līdzi. Tā pamazām pazūd robežas starp
cilvēkiem komūnā, starp labo un ļauno, starp tiesībām un
pienākumiem. “Ja cilvēks kaut ko grib, viņš nespēj
negribēt.[..] Vai gan kāds vispār spētu sev pateikt, ka tas, ko
viņš grib, ir nepareizi?” prāto Eva. Un tad nāk notikums, kas no
Evas prāta nedzisīs visa turpmākā mūža garumā...
“Nu miegam stundas zags Emmas Klainas “Meitenes”, kuru kā vasaras
lasāmvielu visos iespējamos sarakstos liek ārzemju grāmatnieki. Es
pievienojos! Izlasiet šo spēcīgo pieaugšanas stāstu! Tas liks domāt
un domāt. Par vēlmēm un izvēlēm, skaudri un smeldzīgi. Teksts, kas
liek izdzīvot notikumus teju vai uz savas ādas,” raksta grāmatu
blogere Sintija Buhanovska.
Pieejama arī
e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Sandra Rutmane.
