“Beigu beigās viņa nenospieda gaili. Pašā pēdējā brīdī atlaida labās rokas rādītājpirkstu, izņēma stobru no mutes. Tad dziļi ievilka elpu kā cilvēks, kuram kaut kā izdevies izkļūt no dzīlēm...” Šie ir atslēgas vārdi tiem, kas lasījuši abas iepriekšējās grāmatas. Aomame ir dzīva, dzīvi ir arī Tengo un Fukaeri, turklāt Tokijas debesīs vēl joprojām ir lielais un mazais mēness un pastāv gaužām prāva iespēja, ka arī little people ir tepat. Šajā romāna daļā beidzot noskaidrojas, kas viens otram ir un būs Tengo un Aomame, nāk gaismā visas kopsakarības, kuras vieno tik dažādos romāna varoņus. Daži no viņiem, iespējams, dosies uz citu pasauli – taču tas ne vienmēr nozīmē nāvi.
Piedzīvojumi, kādos pavisam negaidīti un negribēti iekuļas romāna “1Q84” varoņi, ir tipiski Murakami rakstības un domāšanas stilam, bet vienlaikus var gandrīz droši apgalvot, ka šis romāns atšķiras no rakstnieka iepriekšējiem darbiem. Mistiskais, mītiskais un pārdabiskais cieši savijas ar ikdienišķo un parasto, radot unikālu romāna darbības vidi, kas šoreiz aizrauj ne tikai izsmalcinātākos literatūras gardēžus, bet arī tos lasītājus, kas agrāk iznākušos Murakami darbus uzskatīja par pārlieku sarežģītiem, jo šajā darbā Haruki Murakami ir tiecies būt vienkāršāks, uz paša uzdotajiem jautājumiem viņš vismaz daļēji sniedz arī atbildes.
Triloģija “ 1Q84” ir romāns, kurā Murakami ir izdevies apvienot visu labāko, kas lasītājus tik ļoti piesaistīja viņa iepriekšējos darbos, mazliet mainot rakstības stilu – un šis risks ir atmaksājies. Romāns ir pilnasinīgs, dzīvs un izbaudāms no pirmās līdz beidzamajai rindiņai.
No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.
