Apjomīgs, iespaidīgs – tas atsauc atmiņā senāk lasītās
lielās vēsturiskās ziemeļnieku sāgas: gan S. Unsetes
“Kristīni Lavransa meitu”, gan T. Gulbransena “Un mūža meži šalc”,
gan H. Vasmu “Dinas grāmatu” un citus spilgtākos ziemeļnieku
darbus. Lai gan Kims Leine turpina šo tradīciju, vienlaikus viņš ir
arī sava ceļa gājējs – vēsture viņa rakstītajā kļūst
spilgtāka par šodienu, tēli ir dzīvi un izteiksmīgi un romānā
notiekošais teju vardarbīgi ielaužas lasītāja dzīvē, veidojot
neizdzēšamas prāta ainas. Šī ir grāmata, par kuru var
domāt vēl ilgi pēc izlasīšanas, grāmata, kura paliks atmiņā. Un tās
varoņi ir vienlaikus apbrīnojami un nožēlojami, stipri un vāji,
varonīgi un gļēvi, mīloši un nelietīgi. Romāna darbība risinās
astoņpadsmitā gadsimta beigās un deviņpadsmitā gadsimta pašā
sākumā, kad Mortens Falks, jauns mācītājs, nokļūst Grenlandē kā
misionārs, lai nestu apgaismību un Kristus vārdu lielās salas
iemītniekiem. Mortena dzīvē jau bijušas šādas tādas neglītas
lappuses, bet, ierodoties Grenlandē, jaunais vīrietis domājas
diezgan skaidri zinām, ko un kāpēc viņš te gribētu paveikt. Ar
nicinājumu un nosodījumu viņš vēršas pret savu priekšteču un
līdzcilvēku vājībām, bet ātri vien atklāj, ka arī pašam nekas
cilvēcīgs nav svešs.
Lēni un nenoteikti rit mācītāja dienas, mēneši un gadi svešajā
salā, viņu piemeklē dažādas ligas – bet arī mīlestība un draudzība.
Mortens klīst pa dzīvi nedroši, kā apmaldījies bērns. Viņa
sapņi drūp, ikdiena tos nokauj pa vienam vien, bet Mortens
nepārstāj pats sev citēt Ruso: “Cilvēks ir dzimis brīvs, un visur
viņš ir važās!”, – meklējot šī teiciena apslēpto nozīmi.
Vēl viņš gribētu būt arī vienkārši un ikdienišķi laimīgs. Iegūt
draugus, paturēt mīlestību, izpelnīties cieņu.
Grenlandes pamatiedzīvotāji un viņu paražas saskarsmē ar kolonijas
iemītnieku tikumiem un netikumiem – stāsts ir vecs kā pati pasaule.
Taču Mortens Falks nav varonis un gaismas pils būvētājs. Drīzāk
otrādi – viņš ir pavisam parasts cilvēks, paslinks un pieradis
peldēt pa straumei. Pat iezemiešu valodas apguve mācītājam īsti
nevedas. Tādi paši parasti cilvēki ir arī pārējie: katehēts Bertels
un atraitne Lidija, kalējs Hammers un Kragsteda madāma, un pat
pravieši Marija Magdalēna un Habakuks. Viņi nekaunas par miesas
vajadzībām, bet nenoliedz arī dvēseles vēlmes, mulsinot un kaitinot
viens otru. Vienkāršība, ar kādu autors apraksta neticamos
notikumus mazās kolonijas dzīvē, vēl vairāk paspilgtina ikdienas
dramatismu. Izcilu darbu paveikusi romāna tulkotāja – ik
vārds, ik zilbe ir īstajā vietā, maģiski valdzinot
lasītāju.
Kims Leine dzimis Norvēģijā, 17 gadu
vecumā pārcēlies uz Dāniju. Piecpadsmit mūža gadus rakstnieks
pavadījis Grenlandē, un tieši romāns
“Mūžības fjorda pravieši” , sāga par Grenlandes
vēsturi, rakstniekam atnesa atzinību, balvas un pasaules slavu, tas
tulkots un izdots daudzās valstīs.
Pieejama arī e-grāmata.
No dāņu valodas tulkojusi Dace Deniņa.
