Šobrīd Apgādā Zvaigzne ABC klajā nāk rakstnieka izlolota grāmata, kuru uzrakstīt viņš diemžēl nepaspēja. Grāmatas nosaukums ir “Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem” , un to veido Egona Līva dzīves laikā veiktās intervijas ar latviešu tālbraucēju kuģu kapteiņiem, ko no magnetofona lentēm atšifrējušas rakstnieka atraitne Edīte Gūtmane un žurnāliste Anna Hānberga .
Nevienam nav noslēpums, ka Egona Līva mūža aizrautība bija jūra un jūras ļaudis: par to vēsta viņa stāstu un kinoscenāriju spēcīgie tēli un mākslinieciski spilgtie apraksti. Mūža nogalē rakstnieks bija izvirzījis sev uzdevumu iepazīt vecos latviešu jūrniekus un uzklausīt viņu stāstus, tādējādi gūstot pārliecību, cik spoža nākotne būtu iespējama Latvijas kuģniecībai, ja nebijis padomju okupācijas. Šo “veco jūras vilku” – latviešu tālbraucēju kapteiņu un stūrmaņu – dzīves stāsti, kas pamazām grima aizmirstībā, Egonu Līvu neatstāja vienaldzīgu. Viņš brauca ciemos pie sirmajiem tālbraucējiem kapteiņiem Kārļa Kalna, Arvīda Ludevika, Artura Kunstberga, Oskara Kiršfelda, Friča Fogeļa, Voldemāra Bērziņa, stūrmaņa Ādama Melgalva un citiem jūras vīriem, intervēja viņus, ierakstīja sirmo vīru atmiņas gan par Krišjāņa Valdemāra dibinātajām jūrskolām visgarām Latvijas piekrastei, gan kuģinieku darba gaitām pasaules okeānos, un dalījās ar tiem domās par latviešu jūrniecības nākotni. Taču tikpat lielā mērā kā jūra rakstnieku interesēja arī cilvēku likteņi. Šajā grāmatā lasāms, cik samezgloti un sarežģīti nežēlīgā laikmeta ietekmēti tie bija. Bet pāri visam valda mīlestība uz jūru un kuģiem. Grāmatā “Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem” iemūžināts unikāls kultūrvēsturisks materiāls, kurš neatstās vienaldzīgus ne tos, kam tuva Latvijas jūrniecība, ne tos, kas interesējas par patiesiem dzīvesstāstiem.
Kā grāmatas priekšvārdā raksta tās sastādītājs rakstnieks Ēriks Kūlis, “saņemot šo Egona Līva literāro mantojumu no Edītes Gūtmanes rokām, jutos pateicīgs un pagodināts par lielo uzticēšanos un uzskatīju par savu pienākumu veco jūrnieku dzīves stāstus apkopot.” Grāmatā iespēju robežās saglabāta arī katra jūrnieka unikālā valoda un izteiksmes veids, ļaujot lasītājam dzīvi iztēloties un gandrīz pašam “sadzirdēt” viņu vēstījumus.
