Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Haruki Murakami romānu " Skarbā brīnumzeme un pasaules gals". Tā ir grāmata, kurā mistika mijas ar realitāti, absurdi komiski sīkumi ar dziļu nopietnību un katrs vārds garšo kā labs vīns...

Haruki Murakami (1949) rakstniecības pasaulē bieži vien tiek dēvēts par ģeniālu. Viņš ir populārākais japāņu rakstnieks, tulkots daudzās un dažādās pasaules valodās. “Skarbā brīnumzeme un pasaules gals” (1985; Tanizaki literārā prēmija) ir visnoslēpumainākais un mistiskākais no Murakami darbiem. Tajā pamīšus savīti divi stāstījumi: viens – par skaitļotāju, kas apstrādā pazemes laboratorijā mītoša zinātnieka pētījumu rezultātus, izmantojot unikālas īpaši apstrādāta prāta spējas un speciālas kodēšanas sistēmas, otrs – par pilsētu, kurā ienākošie pamet savu ēnu un zaudē atmiņu, tādējādi atsakoties no sava “es”... Abi stāsti grāmatas beigās satiekas, dodot vielu skumīgi poētiskām pārdomām par dzīves jēgu.

Savdabīgais Japāņu rakstnieks Murakami jau ir paspējis pasaulei apliecināt savu talantu un viņa iepriekšējie darbi ir izdoti arī latviešu valodā. Tomēr "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals", manuprāt, ir labākais, ko rakstnieks līdz šim paveicis. Pēc 486. lpp teksta, kas paskrien garām vēja ātrumā, nākas berzēt pieri un minēt, kā kaut ko tādu mirstīgs cilvēks vispār var paveikt. Murakami sižets ir tik daudzšķautņains  un nozīmēm pilns, kas liekas neiespējami kādā mirklī nepazaudēties visā šajā ideju mudžeklī un paralēlajās realitātēs.

Romāna darbība risinās divās pasaulēs vienlaicīgi - viena ir galvenā varoņa "realitāte" un otra ir ideālā pasaule, kas slēpjas varoņa apziņā. Abas pasaules ir nošķirtas ar milzīgu sienu un šo pasauļu iemītniekiem vieniem par otru ir visai miglains priekšstats, tomēr dažus neliek mierā jautājums par to, kas atrodas aiz sienas. Galvenais varonis pret paša gribu tiek ierauts neticamu notikumu virpulī, kas aizved viņu pazemē un viņš uzzina, ka nav viss parasts skaitļotājs, bet gan ekperimenta dalībnieks.

Grāmata ir romantiskas mistikas un filozofiski - zinātnisku atziņu sajaukums. Murakami liek pafantazēt, padomāt un neaizmirst arī par ikdienišķiem "niekiem", kas visam piešķir savu jēgu. Kopējā noskaņa ir traģiskas vientulības un smieklu sajaukums. Tā ir grāmata, kurā mistika mijas ar realitāti, absurdi komiski sīkumi ar dziļu nopietnību un katrs vārds garšo kā labs vīns...

Nils Auziņš, www.easyget.lv, 06.04.2008.