Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Haruki Murakami romānu "
Skarbā brīnumzeme un pasaules gals". Tā ir grāmata, kurā
mistika mijas ar realitāti, absurdi komiski sīkumi ar dziļu
nopietnību un katrs vārds garšo kā labs vīns...
Haruki Murakami (1949) rakstniecības pasaulē bieži vien tiek dēvēts
par ģeniālu. Viņš ir populārākais japāņu rakstnieks, tulkots
daudzās un dažādās pasaules valodās. “Skarbā brīnumzeme un pasaules
gals” (1985; Tanizaki literārā prēmija) ir visnoslēpumainākais un
mistiskākais no Murakami darbiem. Tajā pamīšus savīti divi
stāstījumi: viens – par skaitļotāju, kas apstrādā pazemes
laboratorijā mītoša zinātnieka pētījumu rezultātus, izmantojot
unikālas īpaši apstrādāta prāta spējas un speciālas kodēšanas
sistēmas, otrs – par pilsētu, kurā ienākošie pamet savu ēnu un
zaudē atmiņu, tādējādi atsakoties no sava “es”... Abi stāsti
grāmatas beigās satiekas, dodot vielu skumīgi poētiskām pārdomām
par dzīves jēgu.
Savdabīgais Japāņu rakstnieks Murakami jau ir paspējis pasaulei
apliecināt savu talantu un viņa iepriekšējie darbi ir izdoti arī
latviešu valodā. Tomēr "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals",
manuprāt, ir labākais, ko rakstnieks līdz šim paveicis. Pēc 486.
lpp teksta, kas paskrien garām vēja ātrumā, nākas berzēt pieri un
minēt, kā kaut ko tādu mirstīgs cilvēks vispār var paveikt.
Murakami sižets ir tik daudzšķautņains un nozīmēm pilns, kas
liekas neiespējami kādā mirklī nepazaudēties visā šajā ideju
mudžeklī un paralēlajās realitātēs.
Romāna darbība risinās divās pasaulēs vienlaicīgi - viena ir
galvenā varoņa "realitāte" un otra ir ideālā pasaule, kas slēpjas
varoņa apziņā. Abas pasaules ir nošķirtas ar milzīgu sienu un šo
pasauļu iemītniekiem vieniem par otru ir visai miglains
priekšstats, tomēr dažus neliek mierā jautājums par to, kas atrodas
aiz sienas. Galvenais varonis pret paša gribu tiek ierauts neticamu
notikumu virpulī, kas aizved viņu pazemē un viņš uzzina, ka nav
viss parasts skaitļotājs, bet gan ekperimenta dalībnieks.
Grāmata ir romantiskas mistikas un filozofiski - zinātnisku atziņu
sajaukums. Murakami liek pafantazēt, padomāt un neaizmirst arī par
ikdienišķiem "niekiem", kas visam piešķir savu jēgu. Kopējā noskaņa
ir traģiskas vientulības un smieklu sajaukums. Tā ir grāmata, kurā
mistika mijas ar realitāti, absurdi komiski sīkumi ar dziļu
nopietnību un katrs vārds garšo kā labs vīns...
Nils Auziņš, www.easyget.lv, 06.04.2008.