Numur 1 Lietuvā – “Silva rerum III”
Mākslas zinātnieces un rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites lieliskais vēsturiskais romāns “Silva rerum” Lietuvā piedzīvojis neskaitāmus papildu metienus, bet autore saņēmusi daudzas literārās godalgas, to skaitā Jurgas Ivanauskaites literāro prēmiju, kā arī lasītāju mīlestību.

Latviešu lasītāji LTV šova “Lielā lasīšana” ietvaros romānu “Silva rerum” iebalsoja 100 mīļāko grāmatu sarakstā. “Silva rerum II” Lietuvā kļuva par Gada grāmatu 2011, bet “Silva rerum III” jau tūlīt pēc iznākšanas piedzīvoja vairākus papildu metienus.

Šā gada Viļņas Grāmatu svētkos redzējām, ka “Silva rerum III” gada garumā kopš iznākšanas ir pārdotāko grāmatu topā. Nule romāns izdots arī latviešu valodā.

Romāna trešo daļu var lasīt arī atsevišķi no pirmajām, tomēr vajag ļaut sev literāro baudījumu un lasīt visas romāna daļas: valoda ir bagātīga un poētiska, varoņu kaislības – negantas, bet notikumi sasaucas arī ar Latvijas vēsturi.

“Silva rerum III” galvenais varonis ir Kazimiera mazdēls, Jona Izidora dēls Petrs Antans Norvaiša no Milkantiem. Apsviedīgs, viltīgs un izmanīgs, Petrs dzīvo ērtu, pārtikušu dzīvi un mazliet pat tā kā sliecas uz rāmu garīgu un miesīgu aptaukošanos. Petrs nejūsmo par senču varoņdarbiem, varētu sacīt, ka viņam ir viens vienīgs dievs un tā veidols ir zeltā kalts. Petra paštaisnums ļāvis viņam pacelties pāri paša ģimenei, izmanība padarījusi bagātu un mierīgā dzīve izlaidusi. Taču viņam lemts kļūt par liecinieku Radvilu dzimtas drāmai un pat kalpot tajā par uzticības personu. “Klusēšana – zelts,” sev saka Petrs, taču nedz klusēšana, nedz veselais saprāts nepalīdz brīdī, kad notikumi pavēršas neparedzētā virzienā un varoņi mēģina no īstenības paglābties Kabalas un alķīmijas gudrībās... Jūtas, kurām nav pavēlnieka, var nodarīt vairāk posta, nekā lielais Viļņas ugunsgrēks, bet arī to Petrs uzzina par vēlu.

Šoreiz rakstniece balstījusies uz reāliem notikumiem un biogrāfijām, savijot tās maģiskā vēstījumā par dzimtas mantojumu, postošām kaislībām, nemierīgiem rēgiem un nerimtīgiem dzīvajiem, Viļņu un Nesvīžu, īstenību un zemapziņu, jūdaismu un libertīniem, arhitektūru, teātri un uguns stihiju – un “Silva rerum III” ar to ieguvis papildu šarmu un vēsturisku patinu.

No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.