Milarepa (1052 - 1135) piedzimst Tibetā pārtikušā ģimenē, tomēr pēc pāragrās tēva nāves ģimene turību zaudē, jo īpašumu izkrāpj tuvi radinieki. Dusmu vadīta, māte nosūta dēlu mācīties pie izcila burvja, lai Milarepa apgūtu melno maģiju. Milarepa izrādās ļoti spējīgs skolnieks, un drīz vien uzsūta pāridarītājiem dabas stihiju postu un lāstus. Tomēr nodarītais Milarepu nomāc. Sirdsapziņas mocīts, viņš meklē atbrīvi no grēkiem un satiek lielu garīgo skolotāju, lai aizietu pa garīgās attīstības ceļu. Grāmata “ Milarepas dzīve” ir dziļu pārdzīvojumu un neticamu panākumu pilna teiksma, ko caurstrāvo maģija, dabas stihiju spēks un humors, un vienlaikus tas ir viens no nozīmīgākajiem pasaules literatūras avotiem garīgās izaugsmes meklētājiem.
Grāmatu ir tulkojusi Latvijas pirmā budistu mūķene Margarita Putniņa . Uz to viņu pamudināja garīgie skolotāji. Milarepa tiek uzskatīts par augstāko realizēto cilvēku, vislielāko Budu. Viņa dzīvesstāsts pierakstītā formā pirmo reizi nāca klajā 1488. gadā. Katra grāmatas lappuse spoguļattēlā tika rūpīgi tika iegravēta uz koka plāksnītēm un tad ar tintes palīdzību pārnesta uz garām papīra loksnēm. Nu jau piecus gadsimtus grāmata “Milarepas dzīve” turpina iedvesmot un vest cilvēkus pretī apgaismībai. Šo biogrāfisko, vēsturisko teiksmu no tibetiešu folkloras apcirkņiem var uztvert dažādos līmeņos – gan kā izjustu un personalizētu ievadu Tibetas budismā, gan kā dziļu un detalizētu rokasgrāmatu augstākās apziņas atklāsmei sevī. Grāmatas būtība ir garīgās pilnības meklējumi, tā ataino Milarepas dzīves ceļu no grēcinieka līdz svētajam.
Vāka noformējumam ir izmantots mākslinieces Flēras
Bīrmanes oriģinālzīmējums thankas stilā. Tā ir īpaša
tehnika, ko Flēra apguvusi Nepālā, un šis gleznojums tika uzzīmēts
speciāli šim darbam. Interesanti, - kad Flēra apguva sakrālās
glezniecības mākslu, viņas skolotājs ieminējās, ka
māksliniecei vajadzētu uzgleznot Milarepu, un pavisam drīz šāda
iespēja radās, kad izdevniecība Zvaigzne ABC piedāvāja sadarbību
grāmatas “Milarepas dzīve” noformēšanā.
Grāmatas tulkotāja Margarita Putniņa
Oriģinālzīmējuma autore Flēra Bīrmane
Vāka dizains Aigars Truhins
