Kārena Bliksena pat esot sacījusi tā: “Katru bēdu var pārciest,
ja to iekļauj stāstā vai par to izveido stāstu.” Taču izstāstīt
stāstu – ar to vien ir par maz. Kādam ir arī jāklausās. Tieši to
pēdējos divdesmit piecus gadus darījis britu psihoanalītiķis
Stīvens Gross (Stephen Grosz), kura sarunas ar pacientiem kļuvušas
par pamatu viņa pirmajai grāmatai
“Psihoanalītiķa piezīmes” , kas izdota gandrīz
30 pasaules valstīs un nu nākusi klajā arī Apgādā Zvaigzne
ABC.
Autors apgalvo, ka grāmatā “destilēti” 50 000 stundu sarunu. Kāds
tad ir šo sarunu sausais atlikums? Jāatzīst, lasītājs te neatradīs
ne ātrus un vienkāršus klasisko psiholoģisko problēmu aprakstus un
risinājumus, ne diagnozes. “Viss nav tik vienkārši,” Gross saka.
Būtībā grāmata vēsta par mūsu parastajām dzīvēm: cilvēkiem,
kurus mīlam, meliem, kurus stāstām paši sev un citiem, un skumjām,
ar kurām mācāmies sadzīvot. Grāmata iedalīta piecās
nodaļās: Sākums, Melu stāsti, Mīlot, Pārmaiņas un Aiziešana. Šiem
“lielajiem virsrakstiem” Gross pakārtojis kodolīgas esejas par
tikšanās reizēm ar konkrētiem pacientiem, un katram aprakstam
piešķīris Montēņa eseju cienīgus nosaukumus: “Par pamošanos no
sapņa,” “Par nespēju būt divatnē,” “Kā mīlas slāpes mūs attur no
mīlestības” utt. Dažās esejās koncentrēta visa terapijas gaita,
citās aprakstīta konkrēta spilgta epizode. Bieži vien stāsti
beidzas ar asprātīgu pavērsienu vai pārsteidzošu atklāsmi. Gross
stāsta pirmajā personā, un tādējādi lasītāja uzmanība no pacienta
dažkārt aizvirzās uz ēnā palikušo psihoanalītiķi: uzjautrinātu,
pārsteigtu, apbēdinātu, samulsušu, vērojošu…
Grosa fascinējošie stāsti atgādina par cilvēka dzīves
savādumu, pārsteidzošo zemapziņas izdomu un neskaitāmajiem veidiem,
kā mēs paši padarām sevi nelaimīgus. Tomēr autora vēstījums ir
pozitīvs: ja vien cilvēks spēj saprast, kas ir viņa dzinulis un
virzītājspēks, ir iespējams mainīties.
Žurnāla “Annas Psiholoģija” galvenā redaktore
Anna Peipiņa iesaka "
Psihoanalītiķa piezīmes” kā lielisku grāmatu visiem,
kurus interesē cilvēka prāta un dvēseles noslēpumi. “Gross
apraksta situācijas un notikumus, par kuriem, ja tie būtu uzfilmēti
kino, skatītāji teiktu – tas nu gan ir izdomāts, dzīvē tā
nenotiek,” viņa saka. “Bet tieši dzīvē tā notiek. Tieši
psihoanalītiķa kabinetā var uzzināt visu gan par dēmoniem, gan
eņģeļiem, kas mīt cilvēkā un dažkārt liek viņam rīkoties pavisam
neticami.
Stīvens Gross (dz. 1952) ir dzimis ASV, strādā par psihoanalīzes pasniedzēju un psihoanalītiķi Lielbritānijā.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Andžela Šuvajeva.
