Rakstnieces Lindas Nemieras tūre pa Latvijas grāmatnīcām 2. oktobrī
Šīgada augusts un septembris bijuši bagāti ar jauniem pienesumiem latviešu žanru literatūras lauciņā.

Vēl vasaras noslēgumā klajā nāca Didža Sedlenieka fantastikas darbs pusaudžiem “X Ralphi Indrae”, septembra sākumā tika izdota Lauras Dreižes fantāzijas triloģijas “Danse Macabre” pirmā daļa “Deja ar nāvi”, bet cieši savai kolēģei uz pēdām ir sekojusi arī rakstniece Linda Nemiera ar romānu “Kaķis maisā” – asprātīgu un spraigu fantāzijas darbu, kurā vērojam vilkačus, raganas un šamaņus rosāmies tepat pazīstamajā Rīgā un citviet Latvijā, bet galvenā varone Leonīda Fēliksa ir citādā ziņā pavisam parasta, mūsdienīga jauna latviešu sieviete ar vienu izņēmumu – pilnmēness naktīs viņa pārvēršas par... kaķi. Un ne jau šādu tādu, bet īstu Burmas šķirnes kaķi!

Iznākot jaunajam romānam "Kaķis maisā", 2. oktobrī notiek rakstnieces Lindas Nemieras tūre pa Latvijas grāmatnīcām - grāmatas "Kaķis maisā" atvēršana. Atvēršanas dienā visās Zvaigznes grāmatnīcās grāmatai "Kaķis maisā" 20% atlaide, grāmatnīcā, kurā tobrīd uzturas autore - 50% atlaide.

Programma:
11.00 Brokastis ar autori Talsu grāmatnīcā
14.00 Sarunas ar autori Tukuma grāmatnīcā
17.00 Lasījumi un viktorīna Rīgas grāmatnīcā K. Valdemāra ielā 6.


Iepazīstinot lasītāju ar jauno grāmatu, piedāvājam īsu redaktores Bārbalas Simsones sarunu ar autori.

1. "Kaķis maisā" turpina darbā "Kaķa lāsts" sākto sižetu. Vai jau sākotnēji Tev bija ideja par sēriju?
Rakstot iepriekšējos darbus saskāros ar to, par ko stāsta daudzi rakstnieki – tu rūpīgi izveido pasauli, ieguldi tur sirdi un dvēseli, iepazīsti un iemīļo varoņus, un tad darbs beidzas. Tas vienmēr ir bijis tā rūgtensaldi – stāsts izstāstīts, jāšķiras no pasaules, kurā esi pavadījusi tik daudz laika. Tāpēc šoreiz izlēmu, ka būs citādi. Ka Leonīda Fēliksa ir tā, ar kuru gribu draudzēties ilgāk un varbūt pat paturēt pavisam. Katram taču vajadzīgs savs mājdraudziņš!
Pagaidām strādāju pie trešā Leo piedzīvojuma, bet kopumā būs pieci. Vismaz pagaidām tā izskatās. Bet tad jau redzēs. Vispār jau kaķiem esot deviņas dzīvības...

2. Kas lika tev izvēlēties tieši kaķi par dzīvnieku, kurā Fēliksa pārvēršas?
Man ļoti patīk kaķi un ir piederējuši kaķi. Vai drīzāk – es esmu piederējusi tiem. Visi ir bijuši resni, nekaunīgi eksemplāri ar savu viedokli un bāzuši pūkainos degunus it visur. Lai arī kas notiktu – kaķi ir klātesoši. Vienalga, vai santehniķis labo caurules vai es cepu pīrāgus, – kaķis zina labāk, prot labāk un ir gatavs padalīties ar zināšanām.
Šo lielisko īpašību dēļ kaķis ir manu romānu galvenais varonis. Jo, nokļūstot tik skarbā kompānijā kā vilkači, kuri visi ir lieli, ļauni un dikti varoši, kaķim ir jāliek lietā citas spējas: izlocīties, izsprukt, pamānīties un galu galā – uztaisīt smukas actiņas. Tie, kas, labu nodomu vadīti, kaut reizi ir mēģinājuši iemānīt kaķim kādu tabletīti (viņa paša labā, protams), zina, par ko ir runa.

3. Tavi darbi apzīmēti kā "pilsētas fantāzija", jo darbība tajos notiek viegli atpazīstamās Rīgas, Latvijas vietās. Vai šo vietu aprakstus tu smelies no pašas pieredzes?
Gribēju piešķirt stāstam pēc iespējas vairāk ticamības momenta, autentiskuma, lai lasītājs pats varētu kļūt par stāsta daļu. Var iet Rīgā pa K. Valdemāra ielu un domāt – re, šinī mājā dzīvo kaķace Leonīda Fēliksa, un, lūk, kāds viņai skats pa logu. Un vai tik tas nav viņas “Mini” auto tur uz stūra? Vai arī: var braukt garām bijušajai “Sarkanās Zvaigznes” rūpnīcai un pašam ar savām acīm redzēt vietu, kur pilnmēness naktīs vilkači rīko boksa mačus.

4. Fēliksa ir tipiska, moderna jauna sieviete. Vai tu balsti šo tēlu kādā konkrētā prototipā? Cik daudz Fēliksā ir no tevis?
Viennozīmīgi – humora izjūta un attieksme pret dzīvi Leo ir tikusi mantojumā no manis. Tomēr viņa nav es un es neesmu viņa, nedz arī kāda cita mana draudzene. Fēliksa ir daudzu manu darba biedreņu un draudzeņu iezīmju apkopojums. Ja kāda atpazīs kaut ko no sevis, tad uzskatiet mani par pieķertu nozieguma vietā. Vai drīzāk – ar ķepu krējuma burkā.

5. Kādus piedzīvojumus vēl tu vēlētos likt Fēliksai piedzīvot?
Mani saista skandināvu un ģermāņu mitoloģija, tāpēc varu pačukstēt, ka šie radījumi vēl parādīsies uz Leonīdas taciņas. Bet par piedzīvojumiem būs atbildīga pati Leonīda. Ja vien viņa spētu nebāzt degunu svešās darīšanās! Tomēr, būdama kārtīgs mājas kaķis, Leo nekur tālāk par Rīgu un Latviju nedosies un meklēs nepatikšanas tepat uz vietas. Jaunais piedzīvojums, pie kura es patlaban strādāju, aizvedīs Leo drīzāk garīgos meklējumos, lai noskaidrotu, vai kaķiem ir dvēseles un cik to īsti ir. Viena vai tikpat, cik dzīvību, – deviņas?

6. Kādu tu redzi šīs sērijas lasītāju?
Es priecājos par katru lasītāju. Tomēr rakstot cenšos piedomāt, lai tie uzrunātu Leonīdas Fēliksas līdzaudžus – jaunas sievietes un vīriešus, kuri daudz strādā, veido karjeras un tajā pašā laikā neaizmirst baudīt dzīvi. Jo atšķirībā no pūkainajiem draudziņiem – mēs dzīvojam  vienreiz!