Tos, kuri labprāt lasa stāstus, iepriecinās nupat klajā laistais
rakstnieces Ramonas Indriksones īsprozas krājums
“Pāris metru zem ūdens” . 2017. gadā
absolvējusi Literāro akadēmiju, Ramona Indriksone jau vairākus
gadus aktīvi publicē stāstus gan drukātās preses, gan interneta
izdevumos, taču “Pāris metru zem ūdens” ir rakstnieces pirmā izdotā
grāmata.
Grāmatas nosaukums labi raksturo autores pieeju
aprakstāmajām dzīves situācijām: zem mānīgi gludas, mierīgi
sadzīviskas virskārtas slēpjas bezdibeņi, kuros mutuļo neparedzami
likteņa pavērsieni. Krājuma stāsti turpina īsprozas
tradīciju, kuru jaunākajā latviešu literatūrā šobrīd pārstāv tādas
autores kā Jana Egle un Dace Vīgante. Šiem stāstiem raksturīgi
psiholoģiski precīzi un niansēti portreti, bieži vien ar līdzjūtību
un izpratni pievēršoties “dzīves pabērniem”. Tomēr, lai cik skarba
situācija arī nebūtu aprakstīta, autore prot raksturot savus
varoņus kā daudzdimensionālus tēlus, neļaujot skatīt situācijas
viennozīmīgā upuris-vajātājs-glābējs trīsstūrī. Darbu
sižeti bieži ir atvērti, notikumi – pieklusināti, vēl vairāk: tie
nereti risinās tikai varoņa apziņā. Daudzviet autorei izdodas
stāsta kulmināciju izvērst šķietami ikdienišķā vērojumā, kas prasa
no lasītāja iejūtību un sirdsgudrību, lai izprastu
notiekošo. Šī pieeja ne vien liecina par rakstnieces
prasmi veidot stāstījumu, bet arī piešķir viņas darbiem
reālismu.
Autorei piemīt savdabīgs izteiksmes veids, kas apvieno vienkāršu,
saprotamu valodas plūdumu ar niansētiem noskaņu zīmējumiem. Izkoptā
valoda un stilistiskā precizitāte sagādā lasīšanas baudu un piešķir
dziļumu vispārcilvēciskām un atpazīstamām tēmām. Ar šo grāmatu
latviešu literatūrā ienāk drosmīga autore, kura nevairās runāt par
dzīves tumšajām pusēm atklāti, bez pārspīlējumiem, bet ar dziļu
izpratni par sarežģītām situācijām un raksturiem.
