Ievērojamais beļģu rakstnieks Žaks De Dekērs (Jacques De
Decker), rakstot savu aizraujošo pētījumu “Vāgners”
spējis atklāt gan vienu, gan otru slavenā komponista dzīves
šķautni, parādot Rihardu Vāgneru kā dižu kaislību un ģeniāla
talanta pārņemtu personību. Tikko grāmata iznākusi arī latviešu
valodā.
Pagājušajā nedēļā Žaks De Dekērs ar Francijas institūta
atbalstu Frankofonijas dienu ietvaros viesojās Rīgā.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, klātesot vairāku valstu
vēstniekiem, notika Ž. De Dekēra sarakstītā dzīvesstāsta “Vāgners”
atvēršanas svētki. Autors ļoti priecājās par grāmatas latviskā
izdevuma vāku, apgalvodams, ka līdzšinējo “Vāgnera” izdevumu vidū
šis ir pats skaistākais, un izteica arī komplimentus Rīgai.
“Es iznīcināšu noteikto kārtību, kas nošķir darbu no prieka, kas
pārvērš prieku par grēku un darbu par slogu, kas vienus padara
nožēlojamus nabadzībā un citus – pārpilnībā,” reiz sacījis Rihards
Vāgners (1813–1883). Taču citas viņa darbības sfēras segtas ar
vieglu aizmirstības plīvuru, kamēr komponista talants priecē un
ietekmē klausītājus arī mūsu dienās. Rakstot par Rihardu Vāgneru,
Žaks De Dekērs nav centies kliedēt mītus, bet mēģinājis atspoguļot
Vāgnera vētraino dzīvi uz vispārējā vēsturisko notikumu un
politisko intrigu fona, parādot mākslinieka ceļu, kas nelīdzinās
nevienam citam. Rūpīgi izstudējis komponista dzīves gājumu, autors
iepazīstina mūs ar Vāgnera draugiem un ienaidniekiem, ar sievietēm,
kuras komponista dzīvē spēlējušas nozīmīgu lomu, atbalstījušas un
iedvesmojušas, ar daudzām slavenībām, kas lielākā vai mazākā mērā
saistītas ar komponistu, proti, ar Bavārijas karali Ludvigu II,
Ferencu Listu, Frīdrihu Nīči u.c. Grāmatā pieminēts arī Riharda
Vāgnera Rīgas periods.
Izcili ir izdevies atainot ne vien Riharda Vāgnera
dzīvesstāstu, bet arī parādīt, cik lielā mērā tieši mākslas un
kultūras cilvēki ietekmējuši Rietumeiropā valdošos uzskatus, dzīves
stilu un pat... politiku, aktīvi piedaloties itin visās dzīves
norisēs.
Tā kā grāmatā pieminēts ārkārtīgi liels personību skaits, beigās
pievienots arī alfabētiskais rādītājs, lai bez pūlēm atrastu
ikvienu minēto personu. Tāpat grāmatas beigās atradīsiet arī
notikumu hronoloģiju.
Žaks De Dekērs (1945) ir mūsdienu beļģu
rakstnieks, esejists, tulkotājs un kritiķis, Beļģijas karaliskās
Literatūras akadēmijas loceklis, žurnāla Marginales galvenais
redaktors, Briseles Konservatorijas teātra un kino vēstures
pasniedzējs. Vairāku romānu, monogrāfiju un lugu autors.
Nacionālajā teātrī 2002. gadā varēja skatīt Žaka De Dekēra lugu
“Magnolija”.
Pieejama
arī e-grāmata.
No franču valodas tulkojusi Inese Pētersone.
