Rīgā viesojās beļgu rakstnieks Žaks De Dekērs
Ievērojamu cilvēku biogrāfijas ir žanrs, kas izsenis ir interesējis sabiedrību – un ko tur slēpt, vieni vairāk grib uzzināt, kas kalpojis par mākslinieka iedvesmas avotu un kā viņš radījis savus darbus, bet citi vēlas izpētīt ģēnija privāto dzīvi.

Ievērojamais beļģu rakstnieks Žaks De Dekērs (Jacques De Decker), rakstot savu aizraujošo pētījumu “Vāgners” spējis atklāt gan vienu, gan otru slavenā komponista dzīves šķautni, parādot Rihardu Vāgneru kā dižu kaislību un ģeniāla talanta pārņemtu personību. Tikko grāmata iznākusi arī latviešu valodā.

Pagājušajā nedēļā Žaks De Dekērs ar Francijas institūta atbalstu Frankofonijas dienu ietvaros viesojās Rīgā. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, klātesot vairāku valstu vēstniekiem, notika Ž. De Dekēra sarakstītā dzīvesstāsta “Vāgners” atvēršanas svētki. Autors ļoti priecājās par grāmatas latviskā izdevuma vāku, apgalvodams, ka līdzšinējo “Vāgnera” izdevumu vidū šis ir pats skaistākais, un izteica arī komplimentus Rīgai.



“Es iznīcināšu noteikto kārtību, kas nošķir darbu no prieka, kas pārvērš prieku par grēku un darbu par slogu, kas vienus padara nožēlojamus nabadzībā un citus – pārpilnībā,” reiz sacījis Rihards Vāgners (1813–1883). Taču citas viņa darbības sfēras segtas ar vieglu aizmirstības plīvuru, kamēr komponista talants priecē un ietekmē klausītājus arī mūsu dienās. Rakstot par Rihardu Vāgneru, Žaks De Dekērs nav centies kliedēt mītus, bet mēģinājis atspoguļot Vāgnera vētraino dzīvi uz vispārējā vēsturisko notikumu un politisko intrigu fona, parādot mākslinieka ceļu, kas nelīdzinās nevienam citam. Rūpīgi izstudējis komponista dzīves gājumu, autors iepazīstina mūs ar Vāgnera draugiem un ienaidniekiem, ar sievietēm, kuras komponista dzīvē spēlējušas nozīmīgu lomu, atbalstījušas un iedvesmojušas, ar daudzām slavenībām, kas lielākā vai mazākā mērā saistītas ar komponistu, proti, ar Bavārijas karali Ludvigu II, Ferencu Listu, Frīdrihu Nīči u.c. Grāmatā pieminēts arī Riharda Vāgnera Rīgas periods.

Izcili ir izdevies atainot ne vien Riharda Vāgnera dzīvesstāstu, bet arī parādīt, cik lielā mērā tieši mākslas un kultūras cilvēki ietekmējuši Rietumeiropā valdošos uzskatus, dzīves stilu un pat... politiku, aktīvi piedaloties itin visās dzīves norisēs.

Tā kā grāmatā pieminēts ārkārtīgi liels personību skaits, beigās pievienots arī alfabētiskais rādītājs, lai bez pūlēm atrastu ikvienu minēto personu. Tāpat grāmatas beigās atradīsiet arī notikumu hronoloģiju.

Žaks De Dekērs (1945) ir mūsdienu beļģu rakstnieks, esejists, tulkotājs un kritiķis, Beļģijas karaliskās Literatūras akadēmijas loceklis, žurnāla Marginales galvenais redaktors, Briseles Konservatorijas teātra un kino vēstures pasniedzējs. Vairāku romānu, monogrāfiju un lugu autors. Nacionālajā teātrī 2002. gadā varēja skatīt Žaka De Dekēra lugu “Magnolija”.

Pieejama arī e-grāmata.

No franču valodas tulkojusi Inese Pētersone.