Jaunākā no I. Bergmana deviņiem bērniem, Linna Ullmanna, ir
kļuvusi par pazīstamu rakstnieci, vairāku literarāru balvu
laureāti. Viņas iepriekšējie darbi tulkoti daudzās valodās, tostarp
latviešu.
Romānu “Trauksmainie”
sākotnēji bija iecerēts rakstīt kopā ar tēvu Ingmaru Bergmanu, un
viņam bija jākļūst par tā galveno varoni un virzītājspēku. Taču, kā
jau tas tik raksturīgi ikvienam no mums, abi loloto projektu atlika
un atlika, līdz I. Bergmans bija pārāk slims, lai nopietni
pievērstos topošajai grāmatai. Protams, tajā ir iekļautas arī
meitas sarunas ar tēvu, taču daudz materiāla veltīts arī citiem
ģimenes locekļiem – tostarp pašai autorei un viņas mātei.
Vai ir iespējams kādu iepazīt tik labi, lai izprastu? Vai to vispār
vajag? Un kā šāda iepazīšana varētu notikt? Linna Ullmanna
ir brīnišķīga stāstniece, kura izklāj savu dzīvi kā krāšņu,
neparastu Fores salas neganto vēju pastāvīgi vēdinātu paklāju,
sarežģīti savītajā rakstā tēvam atvēlot noteicošo pavedienu, bet
nepiemirstot arī pārējos. “Mēs nebijām maza ģimene,” viņa
raksta. Rūpīgi pierakstītas pēdējo gadu sarunas ar tēvu un pēc
atmiņas citētas sarunas no bērnības. Sarunas ar mammu. Atmiņas par
mammammu. Tikšanās ar brāļiem un māsām – “Pusmāsas un pusbrāļi – it
kā tas nebūtu pa īstam. Puspiedzimuši, pusdzīvi, pusesoši,
pusaizmirsti – ēnu bērni, kas ieslīdējuši ceriņu dzīvžogā vai
izslīdējuši caur redeļu tilta spraišļiem.” Vasaras pie tēva Fores
salā. Dzīve ar mammu Amerikā. Kino pasaule un teātra pasaule.
Linnas pirmā fotosesija Parīzē. Pēdējā saruna ar tēvu. Atklāsmes
par vientuļo bērnību un piepildītu tālāko dzīvi.
Grāmata, kas rada absolūtas atklātības iespaidu, ne mirkli
nekļūstot vulgāra vai banāla. Nedz
sentimentāla. Linnas Ullmannas atmiņas ir šaudīgas kā
gaismēnas, siltas kā vasaras saule un viegli izvairīgas kā Fores
salas vēji. Cilvēki un laikmets ļaujas rakstniecei un
lasītājam, vienlaikus nezaudējot nenieka no savas patības. Savas
būtības.
Un nav svarīgi, ka šī ir grāmata par kādu slavenu režisoru un viņa
neparasto ģimeni, par kuru Linna bērnībā esot teikusi: “Manam tēvam
ir četras mājas, divas mašīnas, piecas sievas, viens peldbaseins,
deviņi bērni un viena kinozāle.” Šis ir romāns par meiteni, kas
izauga liela un kļuva par sevi pašu. Lai tā notiek arī ar
jums!
Pieejama
arī e-grāmata.
No norvēģu valodas tulkojusi Raita Kozlovska.
