Pirms laba laika stāstu krājums “Vienas nakts ekstāze”, pērn
garstāsts “Sestā kupeja”,
par kuru rakstniece saņēmusi Somijas prestižāko literāro balvu
Finlandia, bet tikko izdots stāstu krājums “Kādreiz
pāries” .
Roza Liksoma savos īsajos, bet kodolīgajos stāstos pamanās
iemiesoties tik dažādos varoņos, ka lasītājs tīri vai samulst. Dažs
pat skaišas! Cits smejas, vēl kāds pasmaida. Pie
vēstīšanas tikusi gan vientuļā māte, kuras bērni ir valsts aprūpē,
gan dēlietis, kura ikdienu kā vanags uzmana mīloša māmulīte, gan
skandināvu pasaules mūsdienu populārākais slakteris Breivīks, gan
“Somijas resnākā bāba”, gan taksists ar maniakāli tēlainu pieeju
klientēm, gan pārstrukturētas sešu bērnu ģimenes galvenā mamma,
dažādi bezdarbnieki un citi sociālo dienestu klienti, neparasti
bērni un dīvaini pieaugušie, kā arī slepkavīgi noskaņots alnis,
zaglīga āmrija, izkaltēts bokseris un vēl šādas tādas
radībiņas.
Kāpēc Rozai Liksomai vislabāk tīk aprakstīt tieši marginālas
personas, nav droši zināms, bet tas rakstniecei padodas izcili.
Lasot šķiet, ka tiešām ir izdevies ielūkoties šo dīvainīšu prātā,
un veidojas tāds kā savādnieku ikdienas kaleidoskops, kurā lasītājs
mēģina atšķirt stikliņus no zvaigznēm. Stāstiņos mūsu laiks
atklājas gluži kā spogulī vai dokumentālā filmā, un pat tad, ja
iesākumā lasītājam šķiet, ka spogulis ir greizs, tad, turpinot
lasīšanu, ir jāatzīst, ka spogulis rāda skaidri un asi.
Veselīgs humors, ironija, brīžiem pat sarkasms ir
rakstnieces līdzgaitnieki, un Maimas Grīnbergas garšīgais tulkojums
ļauj pilnībā izbaudīt atainotos tipāžus un situācijas.
Iedvesmai īss citāts: “Visprimš Breivīķs plānoj noslaktēt viss
imigrants, takš tas izrādījās pārāk sarežģīts uzdevums. Ta viš
izlēm pataisīt auksts viss bēgļs, takš arī tas bi grūts darbiņš, jo
Norvēģijs valdīb šos i izkaisīš pa visu zem, no pašs Hjirkenēss
līdz Norvēģijs dienvidiem. Trīs liets labs liets, un trešais plāns
izdevās. Breivīķs izdomāj, ka viš noslaktēs viss tos cilēks, kas
atbalst imigrācij un bēgļ uzņemšan Norvēģijā. Un tā nu notik tas,
kas notik. Briesmīg jau tas ir, tomēr man visvairāk žēl to nabag
Breivīķ, jo tā takš nav šamā vain, ka iekš Norvēģij i tā imigrācijs
un bēgļ problēm, tāpat kā pie mums iekš Somij jau i vai vismaz
kādreiz būs.”
Pārējos varoņus iepazīstiet paši, līdzsvaram vēl tikai jāpiebilst,
ka raibajā pulkā sastapsiet arī eiroierēdni no Briseles un
jaunievēlētu Somijas pašvaldības deputātu, divas reizes nacionālajā
loterijā laimējušu večuku un citas it kā iespējami sakarīgas
personas, bet arī viņu galvās mītošās domas šķitīs vismaz
negaidītas.
Pieejama
arī e-grāmata.
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
