Šis pavisam noteikti bija viens no 2015. gada gaidītākajiem
notikumiem latviešu literatūrā. Laurai Dreižei jauna grāmata!
Turklāt -
triloģija! Turklāt - izdota vienā gadā vien ar
pāris mēnešu starpību! Ko vairāk gribētu gaidīt? To atklājot, man
likās, it kā trīs mēnešus ātrāk būtu sagaidījusi baltus
Ziemassvētkus, tomēr šoreiz sniega vietā sniga daudziem zināmās un
iecienītās fantāzijas žanra rakstnieces Lauras Dreižes romānu
teikumi.
Viktorija beidzot ir apņēmusies atšķetināt sava tēva mistisko nāvi,
kas, viņasprāt, nepavisam nebija saistīts ar veselības problēmām,
kā to sacīja gan pārējie ģimenes locekļi, gan ārsti. Meitene
zināja, ka kaut kas nebija lāgā, tāpēc, kad astoņpadsmit gadu
vecumā bija laiks doties mācīties tālāk, Viktorija bija gatava uz
jebko, lai tikai varētu iestāties maģijas Akadēmijā, kur tēvs
savulaik bija srādājis. Vienīgā problēma - tur uzņēma tikai puišus.
Tomēr viņu tas nekādi neattur, jo pavisam drīz pie Akadēmijas
durvīm jau stāv Viktors Elingtons, un savā aizsegā meitene ir
gatava atklāt, kas tad patiesībā bija noticis. Tomēr tas nav tik
viegli, kā varētu šķist...
Es Lauru Dreiži redzu kā vienu no zināmākajām fantāzijas un
fantastikas autorēm Latvijā. Viņa ir jau iedzīvojusies šajā žanra
lauciņā ar saviem romāniem "Pūķa
dziesma", "Nepabeigtais
skūpsts", "Naktstauriņš"
un "Laimes
monitorings", turklāt pēdējais jau vairākus gadus ir
manu mīļāko grāmatu sarakstā, un tas bija arī iemesls, kādēļ, sākot
lasīt "Deju ar nāvi", es negaidīju neko spožu. "Laimes monitorings"
manās acīs bija uzstādījis augstu latiņu, un, kā iepriekš zinādama,
"Deja ar nāvi" to nepārkāpa, paliekot gandrīz vienā līmenī ar
minēto grāmatu. Triloģijas pirmo daļu gan nepavisam nevar
salīdzināt ne ar vienu romānu, ko esmu lasījusi, jo tā ir pilnīgi
unikāla lasāmviela pavisam unikālā žanrā, kas jau pēc pirmās lapas
rada jautājumus, uz kuriem vajag sniegt atbildes, un ierauj pilnīgi
jaunā pasaulē. Kas notiks tālāk? Vai Viktorija tiks atmaskota? Kas
atrodas aiz tā visa?
Pavisam noteikti
"Deja ar nāvi" ir viena no tām lasāmvielām, ko var
izlasīt vienas dienas laikā, burtiski pielīpot pie lapas. Varētu
būt, ka iemesls ir tajā, ka es ar vislielāko nepacietību biju
gaidījusi visu gadu, ja ne vairāk, tomēr es ticu, ka ikviens, kam
patīk fantāzijas žanrs, varētu izlidot cauri lapām vienā acumirklī.
Vai šo grāmatu nevajadzētu lasīt tiem, kas vēl ir iesācēji žanrā?
Nē, protams ne! "Dejai ar nāvi" ir viens liels pluss - tā ir tik
viegla lasāmviela, ka to varētu izbaudīt burtiski jebkurš, kas to
vēlētos!
Jau pēc samērā lēnā sākuma es iemīlējos idejā, un arī daļa tēlu, ko
Viktorija sastapa, tika pavadīti ar smaidu, domājot par to, kad gan
būs nākamā reize, kad mēs varēsim par tiem lasīt. Un tad sākās
spraigais sižets, kas aizveda lasītājus līdz aizai un burtiski
nometa no tās. Tādas bija beigas! Es sajutos, it kā būtu zaudējusi
elpu, it kā kāds burtiski būtu nogrūdis mani no milzīga kalna, un
es tagad ripotu, ripotu, ripotu...
Tomēr lai arī stāsts un sižets kā tāds bija ārkārtīgi interesants
un oriģināls, Laurai diemžēl gan iepriekš, gan tagad ir problēmas
ar to, ka tēli pieņem neracionālus lēmumus un bieži vien neatbiilst
savam vecumam. Piemēram, Viktorija reizēm radīja iespaidu, it kā
viņai būtu piecpadsmit gadu nevis astoņpadsmit, un viņa bieži vien
uzvedās kā bērns. Te neticēja tam, te neuzticējās citiem, te pēkšņi
savu noslēpumu izstāstīja visiem. Beigās viņai tika teikts, lai
nedodas bez otra tēla? Protams! Ko Viktorija izdarīja? Saprotams,
ka devās! Tie bija brīži, kad es vēlējos aizcirst grāmatu un
aizmest to pāri istabai, tomēr es to neizdarīju, jo joprojām
vēlējos noskaidrot, kas notiks tālāk.
Runājot par tēliem, varēja ļoti labi just, ka vairāki varoņi, kas
palīdzēja Viktorijai ceļā, bija tikai fona personāži, kuriem nebija
nekāda cita mērķa, kā vien palīdzēt meitenei. Protams, tādēļ ka šī
ir triloģija, ir cerība, ka šis skats mainīsies, attīstoties
sižetam.
Kas notiks tālāk? Kur Laura mūs vedīs? Kas notiks ar Londonu? Tie
bija jautājumi, ko sniedza romāns, un uz ko diemžēl gūsim atbildes
tikai ar triloģijas atlikušajām daļām. Bet līdz tam - jāsēž un
jādīdās, jauniem un jauniem jautājumiem caurvirmojot prātu.
9/10
Sintija Makovska, readingthroughlines.blogspot.com,
16.10.2015.