Šī pavisam noteikti ir viena no 2014. gada gaidītākajām
grāmatām. Ja neskaita to, ka vienai no manām mīļākajām latviski
tulkotajām sērijām pienāk beigas, tad cilvēki visapkārt to vien
dara, kā runā par to, cik ļoti visi bija vīlušies ar beigām, un,
protams, tas viss radīja vēl lielāku vēlmi lasīt. Tomēr tāpat kā
daudzi, arī es, kad ieguvu "Sabiedrotos"
rokās, nespēju atvērt pirmo lapu, baidoties no tā, kas rakstītajās
rindiņās atklāsies.
Varu gan teikt pavisam droši - nemūžam nebiju iedomājusies, ka
"Citādo" noslēgumu izbaudīšu tikpat daudz, cik pirmo daļu, un pat,
iespējams, spēšu grāmatu novietot pie favorītu plauktiņa.
Viss ir mainījies, un pasauli, kādā Trisa dzīvoja, šķeļ dažādi
grupējumi, kas vēlas gūt ietekmi baiļu un jautājumu izraibinātajā
Čikāgā. Rodas jauni grupējumi, kas savstarpēji cīnās, vēloties
pierādīt savu, savukārt, kad Trisai tiek piedāvāts pamest to vietu
un doties ārpasaulē, viņa tam piekrīt. Taču, kad tiek gūtas pirmās
atbildes un skaidrojumi, atklājas, ka nekas, ko iepriekš visi
uzskatīja par realitāti, tā nemaz nav.
Noteikti ir jāsāk ar to, ka "Sabiedrotos" sāku lasīt ar divējādām
sajūtām.
Pirmkārt, grāmatu gaidīju tik ilgi, ka varētu burtiski aprīt brīdī,
kad ieguvu to savā īpašumā, bet tad ir arī otra puse - netīšām
cilvēkiem izdevās pateikt kaut ko, kas notika grāmatas beigās, un
es tiešām nevēlējos to ķerties klāt, zinot, ka mana sirds tiks
salauzta miljons mazos gabaliņos. Tas arī bija iemesls, kādēļ tik
ilgi lasīju, un, nē, nevaru teikt, ka man nepatika stāsts vai arī
centos atrast jebkādu iemeslu, lai ķertos klāt kādai citai sen
iesāktai grāmatai, jo tā nudien nebija. Kā jau minēju,
"Sabiedrotie" bija vienlīdz augstā līmenī ar sērijas pirmo
grāmatu.
Kādi tad bija plusi?
Teikšu, ka sākumā skeptiski lūkojos faktā, ka Veronika Rota grāmatu
rakstījusi gan no Trisas, gan Tobiasa/Kvarta skatupunkta. Zinot, ka
neesmu liela fane šādiem lēcieniem un vēl mazāk patīk, ja sērijā
kāda no daudzajām daļām tiek rakstīta atšķirīgā manierē, šajā
gadījumā biju patīkami pārsteigta ar to, cik ļoti lielu plusu deva
perspektīvu dalījums. Protams, tā kā Trisa ir galvenā varone,
visvairāk gaidīju nodaļas, kurās viss tika atklāts no meitenes
acīm, tomēr beigas, manuprāt, no Tobiasa puses radīja pabeigtības
sajūtu, ko nekas cits nespētu paveikt. Un, lai arī ļoti daudzi
cilvēki uzskata, ka nobeigums nebija tas labākais un autore varēja
noslēgumu rakstīt daudz glītākā veidā, manuprāt, bez notikušā un
bez skatupunktu dalījumiem darbs nebūtu atstājis tik lielu
nospiedumu sirdī un nebūtu licis pārdomāt visu atkal un atkal,
raudot pat nakts vidū.
Vēl kāds pluss, par ko esmu ļoti pateicīga autorei, jo nebiju
domājusi, ka viņa to paveiks, ir skaidrojums. Jā, protams,
vajadzēja būt, ka beidzot tiek izskaidrota ārējā pasaule un tas, kā
radās Citādie, tomēr, ja godīgi, es nemaz nebiju gaidījusi, cik
ticami viss izklausīsies. Es ilgi biju domājusi, ka visa ideja par
kopienu rašanos burtiski no zila gaisa (kā tas tika skaidrots
"Citādajos"), ir gaužām muļķīga, jo kurš gan būtu piekritis tam, ka
pēkšņi tev tiek atņemta izvēle un ir jāpakļaujas tikai vienas
kopienas noteikumiem? Bet es biju pievērusi acis, lai varētu
izbaudīt sēriju, un neteicu neko pretim. Un tad kā ķieģelis man uz
galvas uzkrita viss, ko biju gaidījusi gadiem ilgi.
Skaidrojumi.
Jā, Veronika Rota to izdarīja - viņa visu ideju izskaidroja,
turklāt tik ticami, kā es nemūžam nebūtu iedomājusies!
Gadiem gaidītie skaidrojumi, tuvi varoņi un sirdi plosoši notikumi
- tas viss Veronikai Rotai izdevās tik teicami, ka es līdz pēdējai
lapai sēdēju ar aizturētu elpu, reizēm to pat nemanot.
Tāpēc varu teikt pavisam godīgi - "Sabiedrotie" bija grāmata, ko
sāku lasīt, neko daudz necerot, jo zināju tik daudz cilvēku, kas
lika sliktus vērtējumus, bet tad ik lappuse mani pārsteidza no
jauna un jauna. Un lai arī lasīju gaužām lēni, šī grāmata tiešām
bija tā vērta, lai gaidītu gadu, un es esmu laimīga, ka šī bija
viena no tām sērijām, ko varēju lasīt latviski.
8/10
Sintija Markovska, readingthroughlines.blogspot.com,
23.12.2014.