Kaut kus Anglijas mežu biežņā, būrī, iekalts važās guļ zēns.
Viņš vēro saules ausmu, kā gaisma mijas ar tumsu un kaļ plānus, kā
aizbēgt no savas vārdzinātājas. Neitans ir pusasiņu burvis. Viņa
māte nāk no godājamas baltasiņu dzimtas, bet tēvs ir viens
spēcīgākajiem un visvairāk nīstamajiem melnasiņu burvjiem. Neitans
nekad nav redzējis savu tēvu, bet viņš zina, ka nedrīkst lepoties
ar savu tēvu un pat pieminēt viņu. Viņam jānīst savs tēvs un jādēvē
viņu par slepkavu, viņš nedrīkst nevienam atklāt savu tumšo pusi,
kuru mantojis no tēva, jo pār pasauli valda baltasiņi, kuru mērķis
ir iznīcināt visus melnasiņus. Tiek uzskatīts, ka melnasiņi ir
ļauni burvji, ka viņi ir slepkavas. Tomēr tajā pašā laikā baltasiņu
Padome savā nežēlībā ar neko neatsķiras. Tieši Padome ir tā, ka
Neitana māti piespiež izdarīt pašnāvību, bet pusmāsu Džesiku padara
par sev uzticamu spiedzi. Padomes ierobežojumi un aizliegumi
gandrīz pilnībā izolē zēnu no sabiedrības, ik gadu viņu pēta,
groza, iztaujā, cenšoties noskaidrot,