Ja kaut ko “iesaka zobārsti” – kuri konkrēti tie ir? Un ja kaut
kas ir “dermatoloģiski pārbaudīts” – kāds ir šīs pārbaudes
rezultāts? Vienvārdsakot, kā lai vidusmēra cilvēks, kurš nav ne
ārsts, ne bioķīmijas doktors, zina, kam ticēt un kam ne? Ikvienam,
kurš interesējas par veselību un vēlas atšķirt patiesību no klajām
aplamībām un apzinātiem meliem, noderēs Apgāda Zvaigzne ABC izdotā
grāmata “Sliktā
zinātne” .
Tās autors žurnālists, ārsts un epidemiologs Dr. Bens
Goldeikrs Lielbritānijā jau no 2003. gada pazīstams
kā laikraksta The Guardian slejas “Sliktā zinātne” autors. Tādu
pašu nosaukumu viņš devis savai pirmajai grāmatai, kurā ironiski un
nesaudzīgi kritizē “fokuss-pokuss” medicīnu un tās popularizētājus.
Grāmata, piemēram, lieliski apraksta placebo efektu, mudina
kritiski paraudzīties uz homeopātiju, saprast vakcinācijas
noliedzēju maldus un ietaupīt naudu, nelietojot nevajadzīgus
kosmētikas līdzekļus, vitamīnus, uztura piedevas un pat
medikamentus. Tā sniedz izpratni par to, kāpēc nekam un nevienam
neticēt uz vārda, un rosina atpazīt šarlatānismu un
tumsonību.
Drīz pēc iznākšanas “Sliktā zinātne” kļuva par Lielbritānijā
pārdotāko darbu populārzinātniskajā kategorijā un nu jau tulkota 25
valodās. Par darba popularitāti noteikti jāpateicas arī
autora spējai par sarežģītiem tematiem rakstīt saprotamā, uztveramā
valodā. Apvienojot izglītojošo ar izklaidējošo, Goldeikrs,
lai ilustrētu “slikto zinātni”, veic sekmīgu Bārbijas
detoksikāciju, panāk, ka viņa mirušais kaķis kļūst par diplomētu
“uztura speciālistu”, un bez žēlastības atmasko darboņus, kuri
pozicionē sevi kā “medicīnas doktorus”.
Profesors Ģirts Briģis, Rīgas Stradiņa
Universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras
vadītājs, atzīst grāmatu par ārkārtīgi aktuālu.
Jā, Goldeikra aprakstītās tēmas ir “mazliet sarežģītas”, taču, kā
uzsver profesors Briģis: “Ja epidemiologs ir arī talantīgs
publicists, tad rezultāts ir lielisks, kā tas ir Bena Goldeikra
gadījumā.” Autors ne vien norāda uz aplamībām un klaju krāpniecību,
bet arī sniedz lasītājam kritiskās domāšanas instrumentus, ar
kuriem atpazīt pseidozinātni. Tādēļ grāmatu noteikti vērts izlasīt
gan veselības jomas profesionāļiem, studentiem, žurnālistiem,
blogeriem un citiem publicistiem, kas savus rakstus un raidījumus
velta veselības un ārstniecības tēmām, gan ikvienam, kuru interesē
šie jautājumi.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojis Vilis Kasims.
