Kad Zvaigzne izdeva grāmatu “Nakts cirks” es bez īpašas šaubīšanās zināju, ka šis man ir jāizlasa. Galvenokārt pievilka šarmantais grāmatas dizains (kas perfekti sasaucas ar grāmatas saturu, starp citu) un apraksts, kā arī nosaukums asociējās ar manu iemīļoto Kārteres grāmatu “Vakari cirkā” (un vispār šīs abas grāmatas ir diezgan līdzīgas noskaņas ziņā).
Tas, ko es vēl nezināju, kad paņēmu rokās šo grāmatu, bija- šo grāmatu vajadzētu pārdot ar brīdinājumu, ka tā zog laiku, dzīves un realitāti. No manas dzīves tā prasīja divas dienas pilnīgi nelietojamas Spīganas, kas bija sastopama tikai tur, grāmatā.

Iluzionistu pasaulē, kur šķietami viss ir tikai krāpšana un veikls acu apmāns, tomēr atrodas arī pa kādam īstam “burvim”, kas glabā senos maģijas noslēpumus un dažkārt nekautrējas tos izrādīt cilvēkiem, slēpjoties aiz veikla iluzionista maskas.
Burvji mēdz spēlēt spēli- divi talantīgi mācekļi, kuru dzīves jau no bērnu dienām nolemtas tikai sacensībai, cenšas pierādīt savu pārākumu, izrādot savas spējas. Un uzvarētājs var būt tikai viens- tas, kurš izdzīvo. Bet notikumi vērpjas pavisam citā virzienā, kad starp sāncenšiem uzplaukst mīlestība.
Sīlija un Marko ir divi izcilu burvju mācekļi, kurus viņu skolotāji iemetuši skarbajā spēlē. Un šai sacensībai ir izvēlēta pavisam īpaša arēna- Nakts cirks, kur gaisā virmo karameļu, maģijas un brīnumu smarža.

Man sen nebija gadījies lasīt grāmatu, kas mani tik spēcīgi atrautu no realitātes un ievilktu savā pasaulē, es šo grāmatu apriju, gandrīz neatraujoties no tās un man nācās ļoti ilgi pārliecināt sevi par to, ka naktīs dažkārt ir arī jāguļ. Un tikai otrās dienas pēcpusdienā pamanīju, ka pat apģērbusies esmu atbilstoši grāmatas dreskodam.
“Nakts cirks” ir aizraujoša, maģiska un krāšņa grāmata ar interesantu sižetu un skaistu valodu. Ziniet to sajūtu, kad no rīta pamostaties pēc brīnišķīga sapņa un neveiksmīgi mēģināt to atstāstīt vai pierakstīt? Šīs grāmatas autorei ir izdevies to apiet, viņa ir neticamākos un skaistākos sapņus pakļāvusi valodas plūdumam un izdarījusi to tik veiksmīgi, ka šķiet- tiem tūlīt, tūlīt varēs pieskarties. Un brīnumu te ir daudz- dzīvi ledus dārzi,bezgalīgi labirinti un karuseļi, kas ved krietni vien tālāk par ierasto apli, bet ar to vēl viss tikai sākas, brīnumi te rodami uz katra stūra, pie kam šinī grāmatā plašs darbības lauks atvēlēts arī lasītāja paša iztēlei un fantāzijas lidojumam, tāpēc melnbaltais nakts cirks katram būs mazliet atšķirīgs. Protams, nevar noliegt, ka man šī grāmata šķiet īpaši simpātiska tieši šī melnbaltuma dēļ- cirks, kurā vieta atvēlēta vien melnbaltajam, man šķiet bezgalīgi pievilcīgs pasākums. Pirmo reizi man gadās tā, ka grāmatā vairāk par sižeta pavērsieniem un galvenajiem tēliem mani vairāk piesaista grāmatas “fons”.

Jebkādi mēģinājumi sakarīgi atstāstīt šīs grāmatas sižetu ir neizbēgami lemti neveiksmei un droši vien uzskatāmi par liekiem, jo viss sižets ir samudžināts un nemitīgi lēkā laikā, nemaz nerunājot par noslēpumiem, kas skaļi vispār netiek atklāti, tikai rodami starp rindiņām.
Ja man būtu jānosauc šīs grāmatas mīļākie varoņi, tie noteikti nebūtu ne Sīlija, ne Marko, bet gan rudmatainie dvīņi Mīcīte un Rīcītis ar saviem kaķēniem. Kaut kas viņos ir tāds, kas dvīņus atšķir no pārējiem cirka māksliniekiem, iespējams tas, ka viņi dzimuši vienā stundā ar cirku. Savukārt izvēlēties iemīļotāko telti jau būtu grūtāk- es droši vien svārstītos starp Sīlijas “ilūzijām” vai pastaigu mākoņos un vienu vakaru izvēlētos šo, citu to. Vai arī es vienkārši pazaudētu sevi stāstu teltī, kur pudelītēs, burciņās un kārbiņās ieslēgti stāsti un atmiņas smaržu veidā.

Šī ir grāmata, no kuras grūti atgriezties realitātē, un, ja vien man kāds dotu tādu iespēju, es vislabprātāk pievienotos cirka sekotājiem- rêveurs. Autore savu cirku ir radījusi tik dzīvu, ka lasītāju grāmatas beigās atstāj ar salauztu sirdi par to, ka mūsu realitātē nekā tāda nav.
Grāmata “Nakts cirks” ir maģijai tuvākā lieta, ko jebkad esmu turējusi rokās.

Vērtējums
9/10

Spīgana, spigana.wordpress.com, 20.06.2013.