Ja būtu jānosaka, kura no šī gada Zvaigznes grāmatām bija visgaidītākā, būtu grūti izvēlēties starp Gvinas “ Tumsas kreisā roka ” un Geimena “ Amerikāņu dievi ”, bet nupat jau lasītājiem ir pieejamas abas un nemaz ne tik īsu brīdi. Beidzot grāmattārpu vēlmes ir piepildītas un pāris mēnešu laikā esam latviski saņēmuši veselus divus fantastikas smagsvarus. Laime pilnīga.

Sen nebiju turējusi rokās grāmatu, kas mani tik pilnīgi savaldzinātu un neprātīgi ierautu sevī. Pat Gvinas Tumsas kreisajai rokai tas neizdevās tādos apmēros, kā to paveica Amerikāņu dievi- es šo grāmatu lasīju katrā mazākajā vaļas brīdī un garlaicīgo lekciju laikā mani kursabiedri jau zināja, ka ar mani nav vērts runāt, jo es jau atkal esmu tur- tajā pasaulē, kur joprojām dzīvo vecie dievi. Un brīžos, kad nācās pievērsties kam citam, es nepacietīgi dīdījos krēslā, skaitot mirkļus, kas vēl atlikuši līdz es atkal varēšu tikties ar senaizmirstajiem dieviem.

Gvinas grāmata bija, iespējams, filozofiskāka, bet Geimens mums dāvā trakāko mītu kokteili kopš brīža, kad pa šo zemi vēl staigāja senie grieķi ar visu savu dievu plejādi. Mītomāniem šī grāmata būs īsts saldais ēdiens.

Grāmatā mums atklājas tas, ka senie dievi nebūt nav miruši, kā arī tas, ka cilvēki savus dievus paņēma līdzi, kad ieceļoja Amerikā. Amerika nav dieviem labvēlīga zeme un pat jaunie dievi ātri tiek nodoti aizmirstībai, tāpēc dieviem nākas savu iztiku pelnīt, kā nu kurš prot- piestrādājot par taksometra šoferi vai augstākās klases prostitūtu, vai piedāvājot ģimeniskas bēru ceremonijas.

Tomēr nu tuvojas vētra un dievi- vecie un jaunie- ceļas kaujai, izšķirošam cilvēku ticības pārbaudījumam. Galu galā- dievi uz šīs zemes atrodas tikai cilvēku ticības dēļ un aizmirstībā slēpjas viņu nāve. “Idejas nogalēt ir daudz grūtāk kā cilvēkus, bet beigās arī tās var iznīcināt.”

Dievu darbībām pa vidu tiek iejaukts arī grāmatas galvenais personāžs- Ēna. Un jāsaka, ka Ēna ir viens laimīgs bastards, velns parāvis. Es arī gribu dzīvot pasaulē, kur miegā ar Tevi mīlējas Basta vai leprikoni dāvā zelta monētas. Nu kāpēc tā veicas tikai dažiem?

Šī ir neticama, episka grāmata, kas aizrāva mani līdz matu galiņiem un neļāva naktīs gulēt. Sarakstīta burvīgā, sulīgā valodā un lasījās ar minimālo ātrumu 100-200 lapaspuses dienā, kas man ir salīdzinoši ātri. Varoņi ir dzīvi un tādi, kas liek sevī iemīlēties, un vispār šis stāsts ir tāds, no kura grāmatas beigās ir grūti šķirties. Un par beigām runājot- man personīgi tās šķita pat ļoti negaidītas (izņemot vienu elementu, bet nevar jau visiem izspoilot grāmatu).
Mitoloģijas cienītājiem un pārzinātājiem šī grāmata šķitīs īpaši garšīga, jo mitoloģisku mīklu un vārdu spēļu šeit netrūkst, un jāatzīst, ka es lielāko daļu atminēt/atpazīt nespēju un gan jau vismaz pusi mīklu vispār nepamanīju, bet tas nemazināja lasīšanas baudu un visi stāstam nepieciešamie atminējumi grāmatā agrāk vai vēlāk tiek atklāti arī lasītājam, kurš ar mitoloģiju ir uz Jūs.

Viennozīmīgi, Amerikāņu dievi ir viena no šī gada gardākajām grāmatām un jau gaida rindā uz pārlasīšanu atkal un atkal. Ja Amerikāņu dievi būtu teātra izrāde, tā saņemtu skatītāju ovācijas kājās stāvot.

Vēl tikai pāris citāti.
Šis man šķita bezgala brīnišķīgs salīdzinājums:

    “Čikāga sākās lēni kā migrēna.”

    “Ja patiesība nav pārliecinoša, jādrukā leģendas.”

    “-Es ceru, ka viņa ir mirusi.
    Ēna bija satriekts.
    -Kāpēc?
    -Citi varianti ir vēl sliktāki.”

Vērtējums
10+/10

Spīgana, http://spigana.wordpress.com, 23.09.2012.