Taču šo iespaidu apgāž fakts, ka citu izdevumu vidū grāmatnīcu
plauktos joprojām ik pa laikam parādās dzeja – klasiska, moderna,
dāvināma, citējama vai ikdienas gaitās līdzi nēsājama – kas
apliecina: dažādu paaudžu autoriem joprojām ir svarīgi savas
pārdomas par dzīvi paust dzejas nesasteigtajā formā, kas no
lasītāja pieprasa apstāšanos, ieklausīšanos un līdzpārdzīvojumu.
Īpašu interesi – un pelnīti – parasti izpelnās jaunu autoru
debijas krājumi, jo no tiem vienmēr gaidām pārsteigumu: ko šoreiz
dzejnieks ir vēlējies pateikt pasaulei un kādā formā tas tiks
ietērpts?
Šāds pārsteigums pilnīgi noteikti ir Kristas Annas Belševicas tikko
izdotais pirmais dzejoļu krājums “Medījot
dzīvi” . Krājums izceļas ar domas dziļumu un
emocionālo spēku; vienlaikus tā ir moderna dzeja ar oriģinālu
māksliniecisko izteiksmi un interesantiem formas
meklējumiem. Kaut gan autore ir gados jauna, tomēr krājumā
ievietotie dzejoļi pauž emocionāli un intelektuāli nobriedušas
personības domas, jūtas un pasaules redzējumu.
Krājuma atvēršanas svētki notiks 17. oktobrī pulksten 18.00
bārā “Taka” Miera ielā 10. Būs iespēja satikt dzejnieci, uzdot
jautājumus, klausīties dzeju un mūziku, kā arī iegūt savā īpašumā
grāmatu ar autogrāfu.
Ievadā autore saka: Es izsūkšu šo pasauli sausu / un pārvērtīšu
iedvesmā. Un patiesi: viss, ko dzejniece redz savā pasaulē, kļūst
par viņas iedvesmas avotu – realitātes paradigmu, kas iepunkto
viņas un viņai tuvo cilvēku dienas. Kad apziņa pie kafijas automāta
pieslēgta, viņa kārto attiecības ar dzīvi, kurā ir gan nepieklājīgi
gaiši vakari, gan pretrunu pilni pavasari, cenšas reanimēt kādu
fundamentālu cerību, mīl to, kā pasaule skan, taču sev apkārt
saskata arī ielu cilvēkus, putekļainas plaukstas, tukšas debesis,
dvēseles, kas sabrūk graustu rajonā. Un krājuma noslēgumā par savu
paaudzi secina: mēs esam jauni skaisti saplēsti un tukši.
Šī dzeja dzīvo šodienā, pagātnē un nākotnē; tajā līdzās mīt
smalki dvēseliskais un ikdienišķi raupjais. Autore pilnā
amplitūdā meklē savu ceļu dzīvē – “medī dzīvi”, kura ne vienmēr
dodas rokā vienkārši, taču viņai pietiek drosmes šajos meklējumos
atkailināt savas dvēseles dziļākos slāņus, un lasītājs, kas tiek
aicināts līdzi “medībās”, jūt šo patiesumu, kura izraisītais
līdzpārdzīvojums sniedz vārdos grūti formulējamu literāru
baudījumu. Un tas jau ir pieteikums uz īstu vārda mākslu.
Krājums “Medījot dzīvi” nevainojami iekļaujas starp pēdējo
gadu laikā latviešu oriģināldzejas ainavā spoži uzdzirkstījušiem
debijas krājumiem, un tam sagaidāma dažādu paaudžu lasītāju, bet jo
īpaši jauniešu, atsaucība.
Pieejama
arī e-grāmata.
