Stāstu krājumus publicē pazīstami prozaiķi, taču arī jaunie
autori bieži vien īsprozu atrod par piemērotu žanru, no kura
pakāpties literatūras “kalniņā”. Tomēr uzreiz jāteic, ka
rakstnieces Kristīnes Ilziņas debijas prozas krājumu
“Es neliecināšu pret jums” grūti ietilpināt
kādā no šīm kategorijām. No vienas puses, autore ir pieredzējusi
literāte, kurai izdots gan dzejas krājums “Jukusi saulespuķe” (par
to 1996. gadā saņemta Klāva Elsberga prēmija), gan vairākas bērnu
grāmatas. Tomēr ar nopietnu pieteikumu pieaugušajiem domātā prozā
rakstniece startē pirmo reizi.
“Es neliecināšu pret jums” ir krājums, kas gan rezonē ar
mūsdienu īsprozas vaļsirdīgo, formā brīvo stāsta tradīciju, gan
vienlaikus būtiski atšķiras no tās. Kaut gan krājumā
iekļauti vairāki skaudri liriski, dziļi personiski stāsti, kas
izskan gan jaunas, gan nobriedušas sievietes balsī un vēsta par
mūžsenās attiecību tēmas līkločiem, krājuma tematiskā dominante ir
cita. Tas ir 20. gadsimta astoņdesmito gadu skanējums – laiks tieši
pirms trešās Atmodas, procesi, kas noveda pie tās, kā arī pašas
Atmodas izpausmju liecības. Taču tās ir neformālas, personiskas,
individuālas liecības, kurās nav (un nav nepieciešamas) oficiālu
karogu plīvas, patriotiskas runas un dziesmas. Stāstus
vēsta “mazais cilvēks”, visbiežāk – jaunietis, pat pusaudzis, kura
identitātes veidošanās laiks sakritis ar valsts neatkarības
izcīnīšanas laiku. Un arī paši stāsti ir šādi – kolorītas
epizodes no to cilvēku dzīves, kuri ne vienmēr pēc savas gribas
dzīvo pārmaiņu laikā un pusaudžiem tipiski emocionāli uztver šī
laika spraigo vēsturisko piesātinājumu, bet vienlaikus arī nespēj
novērsties paši no savas dzīves bažām, raizēm un ilgām. Tieši tāpēc
Kristīnes Ilziņas stāsti uzrunā izteikti personiski – gan to
lasītāju, kurš šo desmitgadi atcerēsies pats no savas pieredzes,
gan to, kuram par šo laiku stāstīs vecāki. Tā ir
apbrīnojami filigrāna spēja – valodiski lokanā prozas tekstā
sakausēt vēsturiski spilgto ar individuāli svarīgo, un autore to
paveic bez skaļa patosa, toties ar patiesu, gan ne vienmēr
saudzīgu, tomēr precīzu ķirurga skalpeli uzšķēržot laikus un
domas.
Kristīnes Ilziņas stāsti ir pelnījuši nokļūt literārās antoloģijās
– kā vienlaikus talantīgs indivīda portretējums un autentiska,
detalizēta laikmeta liecība. Var nešaubīgi apgalvot: tos lasīs, par
tiem diskutēs, iespējams, tie rosinās aktīvas sarunas un dalīšanos
atmiņās, bet, pats galvenais – un īpaši svarīgi tas ir pašlaik –
tie neļaus aizmirst, kas ir brīvība un kāda ir tās cena.
Pieejama arī e-grāmata.
