Pusaudzes Arlitas ikdienu saviļņo priecīgs notikums –
viņas ģimene ir kļuvusi kuplāka. Tajā ir ienācis melns labradora
kucēns ar brūnām acīm – Madors.
Arī Madora dzīvē ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Atšķirts no
mammas, brāļiem, māsām, ierastās jūras smaržas un priežu čiekuriem
zem ķepām, viņš ilgi neskumst, bet aizrautīgi metas piedzīvojumos
savās jaunajās mājās: iegūst draugus, plunčājas ezerā, kopā ar
Arlitu sēž kalnā “pieneņu palagos” un mielojas ar svaigi ceptām
kartupeļu pankūkām.
Autore ar patiesu sirds siltumu un neviltotu mīlestību
ataino abu galveno varoņu dienu ritējumu, prasmīgi vērpjot stāstu
gan no Madora, gan no Arlitas uzskatu, sajūtu un izjūtu
prizmas. Lasītājs ir aculiecinieks tam, kā sapratne,
draudzība un beznosacījumu mīlestība starp dzīvnieku un cilvēku
veidojas, aug un kļūst arvien ciešāka.
Stāstā kā pērlītes virtenē rindojas tēlainas un ļoti personiskas
atmiņu miniatūras par smiekliem, pavasara peļķēs saslapinātām
kājām, pirmajām peldēm tikko atkusušā dīķī, vizināšanos ziemā no
kalniņa, svētku svinēšanu, svelmīgām vasarām, brišanu ziedošās
pļavās un kopābūšanas līksmi.
Grāmatas lappusēs, kā jau dzīvē, brīžiem pavīd pa kādai likstai un
ķibelei un, gadiem ejot, gluži pašsaprotami ieskanas arī skumīgāki
toņi, taču autore prasmīgi uzbur tiem sekojošu gaišumu, viešot ne
vien cerību, bet ciešu ticību priekpilniem rītiem, saulainām dienām
un nepārejošam jaunības sparam.
“Brūnās acis” uzrunā gan dzīvnieku, īpaši suņu, saimniekus, gan
tos, kuri vēlētos par tādiem kļūt un pagaidām tikai apdomā
četrkājaina drauga parādīšanos ģimenē. Šīs pārmaiņas nes
sev līdzi nepieciešamību pārvarēt lielākas un mazākas grūtības, bet
visam pāri virmo neviltotas laimes brīži.
FOTO: Madara Rikveile
Arlita Laine (1996) studējusi psiholoģiju
Latvijā un Anglijā, specializējoties kriminoloģijas nozarē. Pirmie
literārie mēģinājumi uzdzirkstījuši agrā bērnībā, sacerot atskaņu
pantiņus, bet tagad top scenāriji, stāsti, miniatūras un tekstuāli
noformējumi kā svētkiem, tā ikdienai.
Pieejama arī e-grāmata.
