Skolas gados Toms Kreicbergs , paša vārdiem runājot, bijis «zubrītis», angļu valodā izlasot vairākas grāmatas nedēļā. Šobrīd, 26 gadu vecumā, viņš ir viens no daudzsološākajiem pašmāju jaunajiem autoriem, kas par saviem zinātniskās fantastikas stāstiem saņēmis apbalvojumu kā viens no cerīgākajiem šā žanra rakstniekiem.
Bērnībā lasījis pat piecas grāmatas
nedēļā
Toma Kreicberga aizraušanās ar zinātniskās fantastikas grāmatām
sākusies jau agrā bērnībā, un rakstīt viņš sācis jau 12 gadu
vecumā. Jaunais rakstnieks smejas, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā
bijis «tipiskais zubrila ar brillītēm» – kamēr skolasbiedri
dauzījušies pa āru, gājuši uz ballītēm, viņš palicis mājās, lasījis
un rakstījis.
Iepazinies ar visu iespējamo fantastu literatūru latviešu valodā,
viņš ķērās pie Kongresu nama Svešvalodu bibliotēkas krājumiem
angliski, izlasot vidēji četras piecas grāmatas nedēļā.
Septiņpadsmit gadu vecumā Kreicbergs pārcēlās mācīties un dzīvot uz
ASV, bet pabeidzis Oregonas štata Rīda universitāti - taisnā ceļā
devās uz lielo iespēju pilsētu Ņujorku, sākot darboties banku
sfērā.
Slēpj savu aizraušanos no kolēģiem Volstrītā
Nostrādājis četrus gadus pasaules finanšu centrā Volstrītā un šogad
saņēmis zinātniskās fantastikas nominācijas («Writers and
Illustrators of the Future») balvu, talantīgais autors atgriezies
Latvijā, kur, strādājot pie sava jaunā romāna, plāno apmesties uz
turpmākajiem pāris gadiem. Būšanu pasaules ekonomikas metropolē
viņš atceras ar dalītām jūtām – kaut arī tas var prasīt daudz
nervu, kreatīviem cilvēkiem tur pabūt esot pat lietderīgi:
«Volstrīta ir mežonīga vide, kur cilvēki plēšas un krāpj cits citu
– ja ne nelegāli, tad biznesa ziņā. Tas viss nāk ārā, kad tu
raksti.»
Latviešu rakstnieks nav vienīgais radošo sfēru pārstāvis Volstrītā.
Viņš stāsta, ka paralēli darbam finanšu tirgū ar mākslām nodarbojas
arī citi, bet atšķirība tāda, ka tie, kuriem radošums ir svarīgāks
par naudu, tur pārāk ilgi neuzkavējas, «lai pilnībā neiznīcinātu
savu dvēseli».
Nežēlīgā finanšu nozares vide bijis viens no iemesliem, kāpēc,
publicējoties dažādos literatūras izdevumos, Kreicbergs slēpis savu
īsto identitāti, parakstoties ar pseidonīmu Tom Crosshill. «Šie
cilvēki nav īpaši saprotoši,» viņš paskaidro. «Kamēr man vēl nebija
nekādu īpašu panākumu, tas viņu rokās būtu ierocis, ko izmantot
pret mani iekšējā politikā. (..) Ir viegli ņirgt par dīvaini, kurš
raksta, cenšas, bet nav neko izdevis.»
Rakstot fantastikas romānu, noder fiziķa
profesija
Reizēm dažādās identitātes noderējušas, lai izliktos par žurnālistu
un iekļūtu pasākumos, kur citkārt ieeja būtu liegta. Tās
palīdzējušas labāk iejusties sevis veidotajos fantastiskas stāstu
tēlos. Tāpat stāstos izmantota pieredze un izpratne par dažādām
lietām, kā zinātne (rakstnieks studējis fiziku), cīņas mākslas,
improvizācijas teātris un klavierspēle.
Atskatoties pagātnē, latviešu rakstnieku radītu zinātniskās
fantastikas darbu nav bijis daudz, jo, kā zina stāstīt Kreicbergs,
padomju laikā populāra bija vien komunismam draudzīga fantastika.
Situācija mainījusies pēdējos gados, un šajā žanrā parādījušies
vairāki interesanti vietējo autoru darbi. Savu Apgāda Zvaigzne ABC
paspārnē izdoto stāstu krājumu «
Dubultnieki un citi stāsti» viņš prezentēja kopā ar
Baņutas Rubess fantastikas romānu
jauniešiem «
Labie draugi».
Tikmēr pats rakstnieks neslēpj prieku par atgriešanos dzimtenē uz
pastāvīgu dzīvi – esot ASV, Kreicbergu ģimene (starp citu, brālis
Rūdolfs piedalījies TV spēlē «Es varu būt premjerministrs») savu
dēlu satikuši visai maz. Tuvākajā laikā viņam plānoti garāki
izbraucieni uz ASV un Kubu, pēc kuriem jaunais autors varēs
nopietnāk pievērsties topošā jauniešu fantastikas romāna
rakstīšanai mierīgākā vidē, ģimenes mājvietā Āgenskalnā. Tas būs
stāsts par robotiem un jauniešiem ar superspējām.
Kalvis Bormanis, TVNET, 30.12.11.
