Toma Kreicberga ceļš līdz pasaules atzinībai

Skolas gados Toms Kreicbergs , paša vārdiem runājot, bijis «zubrītis», angļu valodā izlasot vairākas grāmatas nedēļā. Šobrīd, 26 gadu vecumā, viņš ir viens no daudzsološākajiem pašmāju jaunajiem autoriem, kas par saviem zinātniskās fantastikas stāstiem saņēmis apbalvojumu kā viens no cerīgākajiem šā žanra rakstniekiem.

Bērnībā lasījis pat piecas grāmatas nedēļā

Toma Kreicberga aizraušanās ar zinātniskās fantastikas grāmatām sākusies jau agrā bērnībā, un rakstīt viņš sācis jau 12 gadu vecumā. Jaunais rakstnieks smejas, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā bijis «tipiskais zubrila ar brillītēm» – kamēr skolasbiedri dauzījušies pa āru, gājuši uz ballītēm, viņš palicis mājās, lasījis un rakstījis.

Iepazinies ar visu iespējamo fantastu literatūru latviešu valodā, viņš ķērās pie Kongresu nama Svešvalodu bibliotēkas krājumiem angliski, izlasot vidēji četras piecas grāmatas nedēļā.

Septiņpadsmit gadu vecumā Kreicbergs pārcēlās mācīties un dzīvot uz ASV, bet pabeidzis Oregonas štata Rīda universitāti - taisnā ceļā devās uz lielo iespēju pilsētu Ņujorku, sākot darboties banku sfērā.

Slēpj savu aizraušanos no kolēģiem Volstrītā

Nostrādājis četrus gadus pasaules finanšu centrā Volstrītā un šogad saņēmis zinātniskās fantastikas nominācijas («Writers and Illustrators of the Future») balvu, talantīgais autors atgriezies Latvijā, kur, strādājot pie sava jaunā romāna, plāno apmesties uz turpmākajiem pāris gadiem. Būšanu pasaules ekonomikas metropolē viņš atceras ar dalītām jūtām – kaut arī tas var prasīt daudz nervu, kreatīviem cilvēkiem tur pabūt esot pat lietderīgi:

«Volstrīta ir mežonīga vide, kur cilvēki plēšas un krāpj cits citu – ja ne nelegāli, tad biznesa ziņā. Tas viss nāk ārā, kad tu raksti.»

Latviešu rakstnieks nav vienīgais radošo sfēru pārstāvis Volstrītā. Viņš stāsta, ka paralēli darbam finanšu tirgū ar mākslām nodarbojas arī citi, bet atšķirība tāda, ka tie, kuriem radošums ir svarīgāks par naudu, tur pārāk ilgi neuzkavējas, «lai pilnībā neiznīcinātu savu dvēseli».

Nežēlīgā finanšu nozares vide bijis viens no iemesliem, kāpēc, publicējoties dažādos literatūras izdevumos, Kreicbergs slēpis savu īsto identitāti, parakstoties ar pseidonīmu Tom Crosshill. «Šie cilvēki nav īpaši saprotoši,» viņš paskaidro. «Kamēr man vēl nebija nekādu īpašu panākumu, tas viņu rokās būtu ierocis, ko izmantot pret mani iekšējā politikā. (..) Ir viegli ņirgt par dīvaini, kurš raksta, cenšas, bet nav neko izdevis.»

Rakstot fantastikas romānu, noder fiziķa profesija

Reizēm dažādās identitātes noderējušas, lai izliktos par žurnālistu un iekļūtu pasākumos, kur citkārt ieeja būtu liegta. Tās palīdzējušas labāk iejusties sevis veidotajos fantastiskas stāstu tēlos. Tāpat stāstos izmantota pieredze un izpratne par dažādām lietām, kā zinātne (rakstnieks studējis fiziku), cīņas mākslas, improvizācijas teātris un klavierspēle.

Atskatoties pagātnē, latviešu rakstnieku radītu zinātniskās fantastikas darbu nav bijis daudz, jo, kā zina stāstīt Kreicbergs, padomju laikā populāra bija vien komunismam draudzīga fantastika. Situācija mainījusies pēdējos gados, un šajā žanrā parādījušies vairāki interesanti vietējo autoru darbi. Savu Apgāda Zvaigzne ABC paspārnē izdoto stāstu krājumu « Dubultnieki un citi stāsti» viņš prezentēja kopā ar Baņutas Rubess fantastikas romānu jauniešiem « Labie draugi».

Tikmēr pats rakstnieks neslēpj prieku par atgriešanos dzimtenē uz pastāvīgu dzīvi – esot ASV, Kreicbergu ģimene (starp citu, brālis Rūdolfs piedalījies TV spēlē «Es varu būt premjerministrs») savu dēlu satikuši visai maz. Tuvākajā laikā viņam plānoti garāki izbraucieni uz ASV un Kubu, pēc kuriem jaunais autors varēs nopietnāk pievērsties topošā jauniešu fantastikas romāna rakstīšanai mierīgākā vidē, ģimenes mājvietā Āgenskalnā. Tas būs stāsts par robotiem un jauniešiem ar superspējām.

Kalvis Bormanis, TVNET, 30.12.11.