Senie dievi nav ne miruši, ne pazuduši no zemes virsmas. Viņi tikai nogājuši maliņā. Maliņā, jo jāatbrīvo vieta jauniem dieviem. Tiem, kurus cilvēki pielūdz tagad. Bet ne visi dievi ir ar to mierā un sāk rīkoties.

Pirms lasīšanas jau paguvu iepazīt dažos blogos rakstītās atsauksmes, kas vēl jo vairāk nostiprināja manī pārliecību, ka šī grāmata ir jāizlasa. Un jau lasot, bija tā sajūta, ka man šis autors un viņa stils ir sirdij tik tuvs, ka jau agrā grāmatas sākumā bija skaidrs- grāmata man patiks. Un patika ar!

Asprātīgi. Oriģināli. Nenormāli interesanti. Šādi, īsumā varētu aprakstīt Neila Geimene jaunāko darbu latviešu valodā " Amerikāņu dievi ".

Ja jāizpaužas garumā, tad asprātība caurstrāvoja visu romānu- gan ar asprātīgām sarunām, gan veco dievu jaunām nodarbošanām, gan upurējamo bērnu upurvietām. Tāpat arī veco un jauno dievu vārdi. Gājieni ar monētām, mēnešiem un Ēnas sievu.

Oriģināla jau ir pati ideja- jau senajos padomju laikos, modē bija teiciens, ka amerikāņi ir salašņu nācija, jo tur saradušies visādi tipi no visādām pasaules malām. Un, kā izrādās- ieradušies ar saviem dieviem un dievībām. Un ja agrāk dievi barojās no ticīgo ieceļotāju lūgšanām, tad šobrīd mazinājusies ir gan ticība, gan lūgšanu apjoms. Līdz ar to dievi dzīvo starp cilvēkiem un ar viltu un varu izmāna sev ”ēdienu” no cilvēkiem.

Nenormālais interesantums laikam komentārus neprasa- grāmata lasās ātri un spēj tik lappuses šķirt uz priekšu. Grāmatā sastopamais dievu un cilvēku kokteilis spēj lasītājam piedāvāt gan nelielu devu erotikas, gan mitoloģijas, gan sava veidu romantiku un vēl visam pa virsu arī detektīvu ar maza trillerīša piedevu.

Vai kaut kas pietrūka šajā stāstā? Laikam vienīgi tas, ka nebija norādes par turpinājumu (jo tāda vienkārši nav). Būtu interesanti uzzināt vai tā solītā un nenotikušā vētra varētu tomēr uzrasties.

Uldis Rozenfelds, baltaisruncis.lv, 28.10.2012.