Rit otrā diena. Hronists turpina pierakstīt Kvouta stāstu. Šoreiz Kvouta stāsts pamet Univeristāti un dodas uz tālu karaļvalsti, lai palīdzētu maeram. Tur viņš ne tikai satiek Dennu, bet arī iespaidīgi likvidē bandītus un nokļūst tādā vietā no kuras reti kurš atgriežas.

Viesnīcnieks Kvouts turpina mūs priecēt ar grāmatā ”Vēja vārds” iesākto stāstu par sarkanmataino pusaudzi, kuram piemita ne tikai vairāki talanti un ass prāts, bet arī apbrīnojamas spējas pievilkt nepatikšanas un pat nāves draudus. Un arī ienaidniekus viņš pamanās sev sagādāt vairāk nekā draugus.

Bet neskatoties ne uz ko, līdz šim viņam ir savā ziņā veicies- viņš spēj gan atklāt sazvērestību pilī iemantojot valdnieka cieņu, gan aiziet no feju valstības, gan iemācīties rūpīgi glabātus noslēpumus, gan sagādāt ļaudīm iemeslus jauniem stāstiem par noslēpumaino zēnu vārdā Kvouts.

Pirmajā grāmatā man nepatika Kvouta jaunības trakums. Tagad, pēc otrās grāmatas izlasīšanas, esmu gatavs mainīt domas. Vai nu iepatikās galvenais varonis, vai arī izaugu līdz ar Kvoutu un sapratu, ka, lai arī pasaule ir maģijas, fantastikas un pasaku kokteilis, tā tomēr ir ļoti cilvēciska. Tāpat kā Kvouts- lai arī viņa varoņdarbi, talants, zināšanas un viss kas pie tā piederas ir kaut kas īpašs, tad viņš pats ir vienkāršs cilvēks, kuram veiksmes mijas ar neveiksmēm, prieki ar bēdām un gudri lēmumi ar emocijām. Un tas šo stāstu padara īpaši baudāmu. Tas, ka lasīdams un iztēlojoties nākamo gājienu un iespējamo reakciju, bieži vien sanāk ”aplauzties”. Pozitīvā ziņā.

Lai arī te, paralēli aizraujošiem notikumiem, bija diezgan daudz lalala un traļaļā (kur nu bez romantikas), tas viss bija prātīgās devās un nekrita ārā no kopējā rāmja.

Kas vēl? Pasaule ir kļuvusi ievērojami plašāka, krāsaināka un bagātāka ar spilgtākiem tēliem. Un filozofiju. Un kultūrām. Un… un tas viss šo pasauli ar tās iemītniekiem lasītājam liek iemīlēt un gaidīt turpinājumu.

Un kā gan to var negaidīt- vēl ir palikuši neatbildēti tik daudz jautājumi un neizstāstīti tik daudz notikumi, ka baidos vai nu nākamā grāmata nebūs pēdējā vai arī tā būs čemodāna biezumā un aprīkota ar ritentiņiem. Bet tas ne mazākā mērā neattur no gaidīšanas.

Grāmatas vērtējums: 9/10

Uldis Rozenfelds, baltaisruncis.lv, 21.10.2014.