Džeiks Epings ir vienkāršs skolotājs vienkāršā skolā. Viņš māca skolniekiem angļu valodu, labo viņu domrakstus un ik pa laikam aiziet pusdienās uz vietējo krodziņu, kuru vada Als. Pirms skolnieku brīvlaika Džeikam zvana… Als, un lūdz pēc palīdzības. Izrādās Als ir smagi slims un viņam atlicis dzīvot pavisam nedaudz. Tāpēc Džeikam ir jāpārņem Ala uzdevums- izglābt prezidentu Kenediju. Un tas ir pavisam reāls uzdevums, lai gan šobrīd ir 2011.gads.

Ar Stīvena Kinga daiļradi es vēl nebiju iepazinies. Protams, ja neskaita viņa darbu ekranizācijas (piemēram, Zaļā jūdze). Bet kādreiz jau jāsāk. Un kāpēc gan neiepazīt viņa daiļradi ar ceļojumu laikā?

Grāmata 22.11.1963 stāsta par angļu valodas skolotāju Džeiku Epingu, kuram vietējā krodziņa saimnieks Als uztic savu vislielāko noslēpumu- no Ala krodziņa noliktavas ir iespējams nonākt pagātnē. Un nevis vienkārši nonākt, bet katru reizi nonākt vienā un tajā pašā datumā un katru reizi to tā kā restartējot un liekot pagātnei visu izspēlēt no jauna. Bet tajā pat laikā tomēr šis tas mainās. Mazliet, bet mainās. Bet tā kā tie ir sīkumi, tad Als tos iesaka neņemt vērā. Ir jākoncentrējas uz kaut ko lielāku, kaut ko labāku un kaut ko iespaidīgāku- izglābt Džonu Ficdžeraldu Kenediju no Lī Hārvija Osvalda.
Lai arī līdz liktenīgajiem trim šāvieniem Dalasā vēl ir laiks pieci gadi un ir veikti priekšdarbi, tomēr jārēķinās, ka vēsturei nepatīk, ka viņu maina.

Kaut kur grāmatas pusē es sapratu, ka šis stāsts var beigties n-tajās variācijās. Un visas tās būtu gana pieņemamas un labas. Aizverot vāku, varu teikt- bija ar.
Nedaudz jau sākumā tas ceļojums laikā atgādināja ”ahh, senie un labie laiki, kad zāle bija zaļāka…”, bet to varēja saprast. Kā nekā skolotājam Džeikam, kurš pagātnē uzdevās par Džordžu Ambersonu, no sajūsmas vajadzēja elst un pūst- lētas preces, nesaķīmiķota pārtika, glauni autiņi … . Pasaka tādam cilvēkam, kurš pieredzējis mūsdienas un vēl nodrošinājies ar iespēju totalizatorā vienmēr laimēt sev vajadzīgo summu. Protams, uhh un ahh iespaidi zūd tiklīdz ieraugi tualeti krāsainajiem (vienkārša laipa pār strautiņu) vai nemitīgo smēķēšanu visur un vienmēr.

Parasti, amerikāņu filmās un grāmatās, angļu valodas skolotājs ir nostādīts kā necilas profesijas pārstāvis. Cilvēks vienkāršais un pelēkais. Laikam arī tāpēc Stīvens Kings viņu izmanto arī šoreiz, parādīdams, ka obligāti nav jābūt superkareivim, lai mainītu vēstures gaitu. Un, kas būtiskākais- vēlētos to darīt. Jo Džeikam/Džordžam bija miljons un viens iemesls, lai Dalasā atstātu vēsturi nemainītu un tikmēr pašam izbaudīt to, kur viņš nonācis un ko piedzīvojis.

Grāmata ievilka. Pamatīgi! Lasot grāmatu, atmiņā ik pa laikam uzpeld kadri no filmām JFK, Ruby un Atpakaļ nākotnē. Tas viss veido tādu savdabīgu, atkarību raisošu kokteili, ka vairs jau neatšķir vai transā esi no grāmatas izraisītā ceļojuma laikā vai no pusgulētajām naktīm, kurās lasīšana miegu uzveica ar graujošu pārsvaru.

P.S. Ja melns kaķis neskries pāri, tad jau nākamgad mēs grāmatas notikumus varēsim vērot seriālā.

Grāmatas vērtējums: 10/10

Uldis Rozenfelds, baltaisruncis.lv, 13.04.2015.