Par grāmatu - Niks ir parasts skolnieks, kurš mācās parastā skolā. Viņa ikdiena ir skola, draugi un basketbola treniņi. Viss izmainās tajā mirklī, kad viņam klasesbiedrene noslēpumaini iedod disku uz kura ir spēle Erebos. Spēle Niku, tāpat kā viņa un daudzu citu skolu skolēnus, burtiski ierauj savā varā. Viņi kļūst noslēpumaini, jo tā pavēl spēle. Viņi kļūst neuzticīgi, jo tā pavēl spēle. Viņi kļūst bīstami, jo tā pavēl spēle. Viņi var izdarīt jebko, ja vien to pavēlēs spēle…

Es, tāpat kā droši vien daudzi citi radio klausītāji, par Erebos uzzināju no radio reklāmām- Erebos ir klāt. Erebos ir nopērkams un Erebos ir tikpat labs kā cita aizraujoša grāmata- Bada spēles.
Reti sanāk piekrist reklāmām, bet šoreiz ir tas gadījums- Erebos patiešām ir tikpat aizraujoša grāmata kā Bada spēles triloģija.

Un arī tāpat kā bada spēles, arī Erebos nav ar kādu konkrētu mērķauditoriju- var lasīt gan pieaugušie, gan pusaudži. Bērniem gan laikam vajadzētu atturēties- kā nekā ne viss teksts ir pieklājīgs (kā nekā grāmata stāsta par pusaudžiem).

Aizraujoši būs visiem, jo īpaši varētu patikt skolniekiem, kuri ar datorspēlēm ir uz tu. Ļoti labi varēs iejusties galveno varoņu ādā un pie reizes nedaudz no malas paskatīties kā virtuālā realitāte var izmainīt tavu reālo dzīvi. Varētu iedarbīgāk nostrādāt par visiem vecāku moralizējošiem tekstiem, ka: “pārāk ilgu laiku pavadi pie datorspēlēm”.

Grāmata ”Erebos” iesākas jau ar diezgan skaidru norādi, ka skolā, kurā mācās galvenais varonis Niks, notiek neizprotamas lietas- draugi viens no otra atsvešinās, agrāk nicināmie, tagad nicinoši izturas pret saviem agrākajiem nicinātājiem, drūmākie kļūst vēl drūmāki un tie, kuriem nav disks kļūst vēl apjukušāki.
Pēdējo skaitā ir arī Niks, kura acu priekšā viņa labākais draugs Kolins ne tikai vairs neapmeklē basketbola treniņus, bet kavē arī skolu. Sākuma izsmiekls pamazām tiek nomainīts uz ziņkāri, jo vairāk vai mazāk pamanāms ir fakts, ka atslēga meklējama diskā, kas ceļo no viena pie otra un jaunais diska saimnieks kļūst tāds pats kā citi- neuzticas, norobežojas un pamatīgi izmaina savas dzīves prioritātes.

Loģiski, ka Nika ziņkārība ņem virsroku un pēc laba gaidīšana brīža arī viņš tiek pie sava diska. Un, lai arī viņš iepriekš bija nolēmis tikai izpētīt, kas tas ir par zvēru, tas jau pirmajā naktī izmaina Nika viedokli, gan pret sākotnējo ”tikai paskatīšos”, gan pret nicinošo attieksmi pret pārējiem diska īpašniekiem. Tagad viņi ir viena komanda! Tikai nevienam nav ne mazākā nojausma, kas viņi ir par komandu. Un godīgi sakot- nevienam tas arī neinteresē, jo spēle ir nenormāli cool.
Un neinteresē, arī tas, ka virkne spēles uzdevumu ir… ir jāpilda reālā dzīvē. Piemēram, jāaiznes kastīte no punta A uz punktu B. Jānofotografē kāda automašīna, jānoindē kāds… Meli un izlikšanās nelīdz, jo spēle tev redz cauri, bet atkāpties nozīmē pazaudēt iespēju spēlēt Erebos, bet tas jau pārņemtajiem prātiem līdzinās pat trakāks kā nāve vai mūža ieslodzījums…

Grāmata ”Erebos” burtiski nelaida vaļā- ja lasi, tad nevari apstāties, ja nelasi, tad nevari nedomāt par to. Tātad- ceļš ir viens- jāizlasa.

Uz beigām gan jau pa galvu maisījās kaudze ar neizprastiem jautājumiem, bet ja tā mazliet kritiskāk paskatās uz to visu, tad tie ir sīkumi, kurus var droši ignorēt. Grāmata patiešām ir ļoti aizraujoša un nešaubos, ka izlasījušie piekrītoši mās ar galvu, par katru, grāmatai veltīto, cildinošo epitetu.
Droši varu teikt, ka grāmatu ir vērts nopirkt. Vai tikpat droši to ir prasīt saņemt dāvanā.

Uldis Rozenfelds, http://www.baltaisruncis.lv, 15.12.2011