Tā iepazīstina lasītājus ar Latvijas vēsturi vairāk nekā
100 gadu garumā, īsos, bet detalizētos paragrāfos izstāstot
galvenos notikumus: kā sabruka vecā pasaules kārtība Pirmā
pasaules kara gaitā, kā uz sabrukušo impēriju drupām tika dibināta
jaunā Latvijas valsts, kā Neatkarības karā tika izcīnīta valstiskā
neatkarība, kā Latvijas Republika uzplauka un ar kādiem
izaicinājumiem sastapās t. s. “miera laikos”, kā mūsu valsts tika
ciniski iznīcināta Otrā pasaules kara laikā un ko Latvijas
sabiedrībai nozīmēja padomju okupācijas ilgie gadi, kā
visbezcerīgākajā laikā aizsākās latviešu tautas Trešā atmoda; un
vēl tas ir stāsts par šķietami neseno pagātni – neviennozīmīgi
vērtējamo valsts atjaunotnes procesu 20. un 21. gadsimta
mijā.
Grāmata ir aizraujošs un vienlaikus kompakts
uzziņas avots gan tiem, kuri vismaz daļu attiecīgo notikumu
piedzīvojuši un tajos līdzdarbojušies, gan arī tiem, kuru
priekšstats par mūsu valsts vēsturi vēl tikai veidojas. Tā
vienlaikus ir grāmata, kuru lasīt un šķirstīt ir interesanti
ģimenes lokā (un tai būtu jābūt ikvienā mājā!), bet tikpat labi
“Latvijas valsts stāsts” iederēsies skolu un augstskolu
bibliotēkās.
Tā kā Latvijas vēstures epizodēs izcēlušies dažādi varoņi un
antivaroņi, arī viņu biogrāfiskie dati papildina mūsu valsts un
tautas stāstu, nereti liecinot par dramatiskiem kūleņiem un
pretrunu pilniem pavērsieniem šo personību dzīvē.
Grāmatā ievietotas vairāk nekā 300 fotogrāfijas, kā arī
daudzi zīmējumi, plakāti un kartes, kas ilustrē vēstures
procesus, faktus un objektus. Savukārt četros pielikumos
(pastkastītēs) atradīsiet laikmeta liecības – preses
fragmentus, atklātnes u. c. –, kas mūsdienu cilvēkiem ļaus
atdzīvināt pagājušos Latvijas vēstures laikus.
Pastkastītes un arī pārējais grāmatas noformējums ir lielisks
pierādījums mūsdienu tipogrāfiskajām iespējām – paldies
Jelgavas tipogrāfijai!
Valdis Klišāns par “pastkastītēm” saka: “
Vēsturi veido arī katra cilvēka piedzīvotais, ne tikai
diplomātija, starptautiskās tiesības, kari un alianses. Tā
galvā iešāvās doma par dažādu laikmetu pastkastītēm, kurās varētu
būt attiecīgā laikposma pasta saturs. Katra “pastkastīte” attiecas
uz zināmu laika periodu, kurā notika dramatiskas politiska rakstura
izmaiņas, piemēram, 1918. un 1919. gadā pastkastītē varēja būt
Vācijas uzsaukumi, atklātnes, tad jaunās, tikko kā proklamētās
Latvijas valsts prese, bet pēc brīža jau boļševiku avīzes, kas
sludina sākušos pasaules revolūciju. Tas pats 1940.–1943. gadā –
pēdējās Ulmaņlaiku rubrikas, jaunās PSRS valdības uzsaukumi un vēl
pēc brīža jau avīzes, kas slavina Hitleru un “Jaunās Eiropas”
kārtību. Grāmatā ir arī pastkastītes no trīsdesmito gadu Latvijas
un padomju laika.”