Tiekamies 25. oktobrī pulksten 17.30 Gētes institūtā Rīgā (Torņa ielā 1, ieeja no Klostera ielas) un 26. oktobrī pulksten 17.30 Daugavpilī, Latgales Centrālajā bibliotēkā (Rīgas ielā 22A).
Šogad latviešu valodā iznāca grāmata “Caharijs Kacs”, kuru varētu dēvēt par intriģējoši savērptu vēsturisku mistifikāciju un vienlaikus – par psiholoģisku romānu.
Burkhards Špinnens (Burkhard Spinnen, dz. 1956), vācu rakstnieks, daudzu grāmatu autors, un arī literāru balvu laureāts.
Grāmatas “Caharijs
Kacs” galveno varoni mēs sastopam kara hospitālī 1945.
gada janvārī un februārī, kur kara korespondents Zaks Kacs kādam
armijas sanitāram diktē savas atmiņas. Ja sākumā šķiet, ka šis būs
tipisks vācu emigranta stāsts par ierašanos pārpilnības zemē ASV,
jau otrā nodaļa, kurā savas domas par stāstījumu izsaka
pierakstītājs, visu iepriekš lasīto pagriež citā leņķī. Romāna
gaitā skatpunkti mainās vairākas reizes, tāpat kā varoņa vārds,
kuru Burkharda Špinnena varonis maina ik reizi, kad viņam tas šķiet
nepieciešami vai vismaz attaisnojami. Lasītājs Cahariju Kacu (viņš
arī Caharijs Kacvinkels Smits, Caharijs K. Smits, Zaks Kacs,
Zakarija Kacs, Zaks Smits utt.) uzklausa – sākumā iejūtīgi, vēlāk
ar neizpratni, taču vienmēr – ar interesi. Jo pat tad, ja katrs
atsevišķais stāsts ir pretrunā ar zināmajām patiesībām, tas ir labi
izstāstīts, gandrīz vienmēr ar neparedzamu iznākumu un pārdomas
rosinošs. Lasām, kā jaunais Caharija, ik pa laikam nometot kādu
sava vārda daļu, mēģina iekarot dzīvi: sākumā viņš ir slikts
žurnālists, tad ļoti labs dziesmu tekstu uzlabotājs (iegaumējiet šo
vārdu!), bet pēc īsa brīža jau nezināmu slepkavnieku vajāts bēglis.
Viņa ceļojums Karību jūrā ar kuģi “Prezidents”, kuģi, kas 1914.
gada vasarā kuģo zem Vācijas karoga, ir varens piedzīvojums, lai
gan tajā nav nekā episka, tieši otrādi, vēstījums ir patiess
vienīgi sīkumos, bet lielos vilcienos, iespējams, viss ir noticis
gluži citādi. Karš, aizsācies Eiropā, nepielūdzami piemeklē arī
Karību reģionu, un vācu kuģis ir vienīgā iluzorā kārtības saliņa
milzīgajā haosā, kas valda visapkārt. Cik liela ir indivīda
iespēja ietekmēt globālus notikumus – un vai nevēlēšanās to darīt
vienmēr ir sodāma vai vismaz nosodāma? Zaks Kacs uzdod jautājumus,
bet veikli izvairās no triviālu atbilžu sniegšanas, ļaujot tās
meklēt lasītājam pašam. Rezignēts un rimts kā vēlīno E.
Hemingveja un G. Grīna darbu varoņi, Zaks turpina diktēt atmiņas
par kuģiem un cilvēkiem, atmiņas, kuru, iespējams, nekad nav bijis,
bet kuras tagad pieder mums visiem.
Pieejama
arī e-grāmata.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.
