Nu tas ir mūsu priekšā – aizraujošs stāsts par sarežģītiem un traģiskiem notikumiem Latvijā no 1905. gada Ziemassvētkiem līdz 1941. gada jūnija beigām, kad īsu brīdi mūsu tēvzeme atradās paralēlā pasaulē – padomju varas pārstāvji aizmukuši, bet vācu armijas regulārās daļas vēl nav ieradušās.
„Ļeņina harēmu” vērts izlasīt vismaz trīs iemeslu dēļ. Kaut vēstures notikumi mums pamatos pazīstami, neparasts un svaigs ir autora redzesleņķis. Galvenais varonis Viktors Rūks ir vācbaltietis no bagātas muižnieku ģimenes (romāna iesākumā – 11 gadus vecs zēns). Var teikt, ka daudzi vēstures jautājumi šajā ziņā ir maz aplūkoti, pat kļuvuši par tādu kā tabu tēmu – 1905. gada muižu dedzināšana, vācbaltiešu attieksme pret I pasaules karu, zemes reforma Latvijas brīvvalstī, 1939.–40. gada vācbaltiešu izceļošana uz Vāciju utt. Viktora Rūka tēlā mēs redzam visas šīs vēsturiskās peripetijas, turklāt romāna galvenais varonis ļoti aktīvi iesaistās mums pazīstamajos notikumos, ieskaitot 1918. gada eseru dumpja apspiešanu Maskavā.
Otrkārt, „Ļeņina harēms” ir ļoti cilvēcisks stāsts un nav pārblīvēts ar vēsturisku informāciju. Galu galā pat visizšķirīgākajos brīžos cilvēka rīcību nosaka viņa personiskās ilgas, ideāli un ciešanas. Autors arī nežēlo savu varoni, un viņam nākas iekulties ļoti sarežģītās un bieži vien gluži neticamās situācijās. Bet Viktora Rūka spīts un dzīvotgriba liek mums aizrauties līdzi visos viņa piedzīvojumos.
Treškārt, autors ir mazliet viltīgs un mēģina mūs apmānīt. Viktoram Rūkam ir lielais, stiprais brālis Otomārs – savdabīgs pelēkais kardināls, kurš kārto sava brāļa (un arī daudzu citu cilvēku) dzīvi pēc savas gribas un patikšanas. Šķiet, ka romāna galvenais varonis Viktors Rūks tā arī nodzīvos mūžu pēc brāļa pašizstrādātajiem baismīgajiem likumiem, tomēr... Bet nelaupīšu lasītājiem atklāsmes prieku.
Iespējams, ka angliski lasošiem cittautu lasītājiem romāns ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai māksliniecisko kvalitāšu dēļ, bet arī kā cilvēcisks vēsturiskās informācijas avots, toties mums „Ļeņina harēms” būs ieguvums ar savu svaigo skatījumu uz labi zināmiem Latvijas vēsturiskiem notikumiem un varbūt arī kalpos par pamudinājumu un atgādinājumu, ka visa – vēstures, mākslas, politikas pamatā ir cilvēks, un katrs no mums ir vesela pasaule ar savu neatkārtojamību un vienreizību.
Rakstnieks, literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks
