Jā, Hilarija Mantela ir pirmā sieviete, kas Bukera balvu
saņēmusi divas reizes – arī par romāna “Vilku nams” turpinājumu
“Bring up the bodies”. “Vilku
nams” ir neparasts vēsturiskais romāns, tas rakstīts
gandrīz vai aculiecinieka manierē, ļaujot lasītājam ielūkoties
visnotaļ skarbās 16. gadsimta Anglijas smalko aprindu dzīves
brīžiem komiskajās, brīžiem traģiskajās, bet visulaik aizraujoši
interesantajās dzīves peripetijās. Nežēlība, ķeceru vajāšanas,
publiski nāvessodi – bet arī iespējas izglītoties, pelnīt un
rāpties augšup pa asiņu (vēlams, ne savu) noslidinātajām tālaika
karjeras kāpnēm, piepildot dzimtas un savus godkārīgākos sapņus...
Tas ir laiks, kad bērni pieder vecākiem, pavalstnieki – karalim,
bet karalis pakļaujas vienīgi Baznīcai. Henrijs VIII, viens no šī
romāna galvenajiem varoņiem, atrodas grūtā situācijā – tā kā
vienīgā viņa likumīgā atvase ir meita Mērija, karalis vēlas anulēt
pirmo laulību un precēt Annu Boleinu, lai radītu troņmantinieku –
dēlu. Karaļa nodomu neatbalsta ne pāvests, ne citi Eiropas
valdnieki, bet Henrija padotajiem steigšus jāatrod izeja no
situācijas. Karaļa nežēlastībā jau kritis viņa iepriekšējais
favorīts, gudrais, apsviedīgi viltīgais un visādi citādi lieliskais
kardināls Vulzijs. Bet no kardināla mestās ēnas gaismā iznācis kāds
izveicīgs, bet zemas izcelsmes personāžs – Tomass Kromvels. No tēva
nežēlības aizbēgušais puika nu sasniedzis brieduma gadus un apguvis
izdzīvošanas mākslu vispārākajā pakāpē: Tomass izzinājis teju
ikviena galminieka slepenākās raizes un ilgas, neķītrākos
noslēpumus, turklāt ir gatavs uz visu, lai izpelnītos Henrija VIII
labvēlību... Savi plāni ir arī Annai Boleinai, viņas tēvam un
brāļiem un gandrīz ikvienam Henrija VIII galminiekam.
“Lielisks vēsturisks romāns, kas pārsteidzoši mūsdienīgā formā
vēsta par vienu no interesantākajiem Anglijas vēstures periodiem.
Autore uzbur ārkārtīgi spilgtu, dzīvu un daudzveidīgu
laikmeta ainu, aprakstot 16. gadsimta dzīvi tā, it kā ik dienu
vērotu to pa logu, vēl vairāk – būtu pati piedalījusies visos
notikumos. Interesanta ir arī plašā personu galerija –
karaļi, galma dāmas, svētie tēvi, hercogi un āksti ir attēloti
vienlīdz spilgti un savdabīgi, radot drīzāk sulīgus šaržus, nevis
stīvus parādes portretus. Man personīgi vislielāko prieku
sagādāja autores oriģinālā valoda un izsmalcinātā ironija, kas ir
patīkams pretstats nereti vulgārajam angļu humoram. [..]
Varu tikai piebilst, ka reti kura grāmata ir sagādājusi man tādu
tulkošanas prieku,” atzīst romāna tulkotāja Karīna
Tillberga .
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.
