Viņam ir prāvs fanu un tikpat prāvs nemīlētāju pulks, arī
Latvijā Murakami ir labi pazīstams. Murakami stils ir tik unikāls,
ka lasītājs jau no pirmajām rindiņām zina, kas ir darba autors.
Murakami savos darbos vienlaikus ir dziļi klātesošs un stilīgi
atsvešināts, atspoguļojot mūsdienu cilvēka negribēti gribētās
vientulības daudzās šķautnes. “Kafka liedagā”, “Aitas medīšanas
piedzīvojumi”, triloģija
“1Q84”, krāšņi skumjā “Savādā
bibliotēka” un pavisam vienkāršā, tomēr pilnīgi murakamiskā
“Par ko es runāju, runādams par skriešanu” – katram būs sava
mīļākā H. Murakami grāmata. Un arī jauno stāstu krājumu “Vīrieši
bez sievietēm” lasītāji jau gaida. Šos
septiņus stāstus, kuros Haruki Murakami ar viņam raksturīgo
asredzīga novērotāja talantu atainojis dažādu vīriešu dzīvi, vieno
motīvs, kas izteikts jau krājuma nosaukumā. Tie ir vīrieši, kuri
dažādu apstākļu dēļ ir zaudējuši sievietes. Ārsts,
aktieris, bijušais draugs, bārmenis, pat Kafkas Gregors Zamza, un
Murakami viņus visus ir sapulcinājis, lai katrs pavēstītu savu
stāstu. Tie ir noslēpumaini, alkpilni un romantiski, ironiski un
skeptiski. Mīlestībā rakstīti. Dažādi. Bet visi kā viens –
smalki, skaisti un izstrādāti līdz vissīkākajai
niansei.
“Dakteris Tokai uzskatīja, ka ikviena sieviete jau piedzimstot ar
neatkarīgu orgānu, kas ļaujot melot. Par ko un kur melot – šai ziņā
esot vērojamas individuālas atšķirības. Taču ikviena sieviete kādā
brīdī noteikti melojot, turklāt par svarīgām lietām. [..] Un tas
esot tāpēc, ka ne jau viņas melojot, bet tas neatkarīgais orgāns.
[..] Man principā jāpiekrīt viņa viedoklim, kaut arī nianses
atšķiras,” stāstā “Neatkarīgs orgāns” raksta Haruki Murakami. Bet
stāstā “Vīrieši bez sievietēm” viņš atzīstas: “Es jūtu, ka mēs ar
M. tā sastapāmies. Patiesībā tā nemaz nebija, taču, tā domājot,
visi pavedieni veikli savienojas. Man bija četrpadsmit, viņai arī
bija četrpadsmit. Mums abiem visīstākais vecums, kad piedzīvot šādu
nejaušu satikšanos. Mums abiem tieši tā patiesībā vajadzēja
satikties.”
Ietekmīgais izdevums “The Washington Post” raksta: “Iespaidīgi...
Murakami ir neatklātu mistēriju meistars. Viņa stāsti, kas izlokās
hipnotizējošos līkločos, vēsta par dziļu atsvešinātību, to
virzošais spēks ir mīklaini apstākļi, ko nav pa spēkam atminēt ne
viņa tēliem, ne lasītājiem, atsaucot atmiņā eksistenciālista
Gabriela Marsela apgalvojumu, ka “dzīve ir nevis atrisināma
problēma, bet gan pieredzama mistērija”.”
Haruki Murakami ir dzimis 1949. gadā
Kioto Japānā. Viņa sarakstītās grāmatas ir tulkotas jau vairāk nekā
50 valodās, un viņš saņēmis daudzas literārās godalgas, tostarp arī
vienu no nozīmīgākajām literārajām balvām – Hansa Kristiana
Andersena balvu 2016. gadā. Informācija par autoru: www.harukimurakami.com
No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.
