Virziens? Jēga? Ceļš, kuru izraudzījies jaunībā un domāji pa to
soļot vismaz līdz pensijas gadiem? Kaut kas no tā visa.
Romāna galvenais varonis, Arvids Jansens,
četrdesmitgadnieks, nesenā pagātnē ir piedzīvojis laulību šķiršanu.
Arvidam ir trīs meitas, ar kurām viņš tiekas pārāk reti. Bijusī
sieva, ar kuru šobrīd nav nekā kopīga, izņemot bērnus. Dzīve, kura
varētu būt savādāka, bet kura rit pa kaut kādu nez kur radušos
sliedi… un tā vien liekas, ka vienmērīgi lejup.
Stāstījums ir ļoti atklāts un patiesīgs, vēstītāja balss
brīžiem aizlūst sāpēs, brīžiem aizsmok paģiru rīta vēlmē nekad
vairs neatmosties, bet pārsvarā tomēr tiecas uz pašsaglabāšanos,
sapratni un izlīdzināšanos vismaz pašam ar sevi.
Sastingums kā izdzīvošanas forma – un nekādas pašanalīzes, tikai
vienkārša sekošana sev pašam iekšā un ārā domās, notikumos un
sajūtās. Jā, varētu pat sacīt, ka tieši sajūtas ir galvenās. Te nav
nekādu recepšu un ieteikumu. Situācijas, kuras Arvidu piemeklē, ir
samērā triviālas: sastapšanās ar bijušo sievu un tai sekojošas
pēkšņas mazas atklāsmes. Sarunas ar meitām. Neuzbāzīga klātbūtne,
kuru iespējams noturēt par vienaldzību. Prombūtne, kas ļauj
izvairīties no sāpēm. Klusēšana kā sapratnes, nevis neiejūtības
izpausme. Zināmā mērā šis romāns var kalpot kā ceļvedis vīrieša
domās. Lasāms lēnām un mierīgi, pārvarot vēlmi iedunkāt un
paskubināt varoni, mudinot viņu atbilst stereotipiem, kādus esam
pieņēmuši par vīriešiem. Jā, un vēl – Arvids Jansens nevienā brīdī
nezaudē vīrišķīgumu, nerada tizluma vai nejēdzīguma iespaidu. Viņš
ir vīrietis. Tiesa, mazliet apmaldījies. Bet mēs ticam, ka viņš
atradīs (vai izcirtīs) sev ceļu. Kāds tas būs, to pagaidām nezina
arī viņš pats. Bet process ir interesants.
Romāns, kurš var nokaitināt steidzīgu lasītāju, bet,
iespējams, dziedinās kādu, kurš reiz sajuties līdzīgi.
“Liega, ar tumšu humoru piesātināta slavas dziesma visiem
vientuļajiem vīriešiem, kuri mēdz gulēt savās automašīnās...
Uzrakstot “Vīrieši manā situācijā”, Pērs Petersons ir aptinis
mīkstu un siltu segu ap visām vientuļajām, zudušajām vīriešu
dvēselēm mūsu galvaspilsētā,” raksta “Dagsavisen”.
Pērs Petersons ir viens no Norvēģijas starptautiski atzītākajiem
rakstniekiem. Viņa grāmatas ir tulkotas vairāk nekā piecdesmit
valodās. Petersons ir saņēmis daudz literāro balvu, to skaitā
Brāges balvu, Ziemeļu Padomes literatūras balvu, Grāmattirgotāju
balvu un “Independent Foreign Fiction Prize”. 2007. gadā viņš kā
pirmais norvēģu rakstnieks saņēma “The International IMPAC Dublin
Literary Award”. Latviešu valodā izdoti arī romāni “Prom ārā zirgus
zagt” un “Es nolādu laika upi”.
Pieejama arī e-grāmata.
Līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa”.
No norvēģu valodas tulkojusi Dace Deniņa.
