"Vēstule var iepriecināt, vēstule var skumdināt, paretam gadās, ka vēstule iejaucas cilvēka liktenī, notikumi sāk vērpties pavisam citādi, nekā iepriekš gribēts, un mīlestībai basām kājām jāiet asām šķembām kaisīts ceļš,” tā jauniznākušā romāna “Vēstule” anotācijā raksta izcilā latviešu prozaiķe Māra Svīre. Taču uz grāmatas vāka redzami gan rakstnieces, gan viņas dzīvesbiedra, rakstnieka Vladimira Kaijaka vārdi.
Vai abi autori, kuri vairāku gadu desmitu garumā radījuši
neskaitāmus latviešu lasītāju iecienītus darbus, šoreiz pie romāna
ir strādājuši kopīgi? Jā, “Vēstule”
ir kopdarbs, taču šī kopdarba noteikumus šoreiz diktējuši nevis
viņi paši, bet gan liktenis.
2013. gada rudenī Vladimirs Kaijaks aizgāja mūžībā,
atstājot rakstāmgalda atvilktnē nepabeigtu romānu. Kā stāsta Māra
Svīre: “Viņš nekad nevienam, pat man, nestāstīja, ko raksta.
Nejautāju un nespiegoju, kad viņš kaut kur aizgāja, zināju, ka,
tikko pabeigs, iedos izlasīt. Kad Vladimira vairs nebija, ilgi
neuzdrošinājos apskatīt uzrakstīto, likās: nedrīkstu, jo vēl tikai
pusē...” Taču rakstniece labi apzinājusies, ka nepabeigtajam
manuskriptam nevajadzētu palikt atvilktnē, bet gan iznākt Vladimira
Kaijaka pēdējā grāmatā. Tādēļ romānu pabeigt uzņēmās Māra Svīre
pati.
“Vēstule” turpina vēstīt par notikumiem, kas aizsākās 2009. gadā
klajā laistajā un nupat no jauna izdotajā romānā “Meitene
no nekurienes”, taču tas lasāms arī kā pastāvīgs darbs. Kā
atzīst Māra Svīre, nebūt nebija viegli iedomāties, kā autors būtu
vēlējies tālāk virzīt notikumus, kuri apraujas puslappusē. “Centos
iztēloties, kā viņš būtu sižetu risinājis. Skaidrs, ka vajadzīgi
notikumi un cilvēku rīcība Kaijaka stilā, manā romānā tas droši
vien būtu mazāk dramatiski,” stāsta rakstniece. Likteņa
neparedzamo rotaļu un abu autoru darba rezultātā romāns beidzot ir
nācis klajā un intriģēs gan tos, kuri vēlas uzzināt, kā turpinās
pirmā romāna varoņu gaitas, gan tos, kuri vēlēsies saskatīt un
apjaust, kā viena darba tekstā savijas un sasaucas divu dažādu
autoru rokraksti.
Vladimira Kaijaka daudzpusīgo daiļradi labi raksturo žanru
daudzveidība, kuros rakstnieks strādājis – no dzejas krājumiem
jaunībā līdz šausmu jeb, kā pats Kaijaks tos sauca, “dullajiem”
stāstiem krājumos “Vecis”, “Visu rožu roze”, “Masku teātris” un
romānā “Rēgi”, no detektīvromāniem līdz 20. gadsimta Latvijas
vēstures griežiem caur vienas dzimtas prizmu lasītāju iemīļotajā
tetraloģijā “Likteņa līdumnieki”. Savukārt Māras Svīres lielisko
stāstnieces prasmi, izcilo novērotājas talantu un dzirkstošo humoru
pazīst katrs, kurš lasījis autores stāstus, romānus vai skatījies
Jāņa Streiča kinofilmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kas uzņemta pēc
autores stāsta motīviem un kurai viņa pati rakstījusi arī
scenāriju. Romāns “Vēstule” gan skan dramatiskākā
intonācijā, jo stāsta par vienmēr aktuālo un komplicēto tēmu –
cilvēku attiecībām, emociju un jūtu pasauli un likteņiem, kurus tik
vienkārši var ietekmēt pārpratumi, klusēšana vai arī –
vēstule.
Pieejama arī e-grāmata.
