Šī
grāmata ir autobiogrāfiskas atmiņu krelles par to, ko
nozīmē būt atšķirīgai: Ingūna kopš agras bērnības cīnās ar slimību,
kas skārusi balss saites. Lasītājs soli pa solim dzīvo
līdzi autores pieredzei un pārdzīvojumiem, sākot ar viņas pašu
pirmo atmiņu mirkļiem un beidzot ar šodienu.
Ilgstošā uzturēšanās un atgriešanās slimnīcā, jau bērnībā iepazītā
nepieciešamība iederēties sabiedrībā, apzināšanās, ka “tu neesi
tāda kā citi”, ka tu esi “atšķirīgā dīvainīte” – autore skaudri un
drosmīgi dalās pieredzē, nebaidīdamās atklāt urdīgās pārdomas par
savu uzdevumu, lomu un vietu dzīvē, atklāti ataino iekšējās cīņas
ar prātā dzimušām pretrunām un to, kā īstenot vēlmi uzveikt bailes
no patiesi gaidāmas vai tikai nepamatoti iztēlotas
neveiksmes.
Vēstījumā ieskanas arī aizkustinoši un liriski toņi un pavīd arī pa
humora dzirkstij – autore ar gaišumu un vieglumu atskatās uz savas
bērnības vasarām laukos, iepazīstina ar komunālā dzīvokļa un
kaimiņu kolorītu, vēlāk līdz sirds dziļumiem atkailināti stāsta par
savu “lielās dzīves” sākumu, studijām medicīnas skolā, darba
meklējumiem, ģimenes dibināšanu un tās kuplināšanu, ievijot
grāmatas lappusēs vienu no tās galvenajiem motīviem – kā
veidojas cilvēka personība un attieksme pret notiekošo apkārtējās
sabiedrības iespaidā.
Kā atvieglota izelpa grāmatas izskaņā ir autores iepazīšanās ar
apzinātās elpošanas tehniku – sākotnēji kursa dalībnieces, bet
vēlāk jau pasniedzējas statusā, beigu beigās nonākot pie atziņas,
ka ikvienam ir savs ceļš un mērķu sasniegšana atkarīga
tikai no mums pašiem, “katru dienu esot ceļā uz savu jauno
virsotni”.
Ingūna Veide (1977) ir apzinātas
elpošanas pasniedzēja. Labprāt dodas garos pārgājienos un metas
arvien jaunos izaicinājumos. Iecienījusi aukstumpeldes, kuras ir
mainījušas viņas skatījumu uz daudziem dzīves laikā iegūtajiem
“nevaru”. “Nekad nevar zināt, cik gara ir dzīve, tāpēc mācos no
mirkļiem. Tie nemelo,” tā Ingūna.
Pieejama arī e-grāmata.
