Karš tā vai citādi skar katru no viņām – kopā ar miljoniem citu
cilvēku. Karolīna Ņujorkā strādā Francijas vēstniecībā, palīdzot
kārtot vīzu jautājumus, sūtot paciņas bāreņiem, uzklausot dažādus
bēdu stāstus un meklējot tiem risinājumu. Herta studē medicīnu un
par visu vairāk vēlas strādāt par ārsti – pat tad, ja “valsts
iestāde” izrādās Rāvensbrikas koncentrācijas nometne, kur
ieslodzītās sievietes “ārstē” gāzes kameras un nāvējošas
injekcijas. Bet skaistajā Polijas pilsētā Ļubļinā Kasja kopā ar
māti un māsu kopš kara sākuma darbojas pagrīdē, glābjot poļus un
ebrejus un sabotējot okupācijas varas noteikumus.
Kad notiek paredzamais: Kasju notver un nosūta uz Rāvensbriku,
notikumi kļūst vēl spraigāki. Kopā ar daudzām citām sievietēm Kasja
kļūst par “trusīti” – viņas izmanto, lai pētītu zāļu iedarbību uz
inficētām brūcēm. Par spīti nometnes šausmām, Kasja ir nolēmusi
cīnīties un Rāvensbrikā notiekošo atklāt pasaulei. Karš tuvojas
beigām un nometnes vadība ir gatava uz visu, lai “trusīšu” stāsts
tiktu iznīcināts kopā ar tā dalībniecēm, taču šajā sacensībā ar
nāvi uzvar ieslodzītās. Viņu stāsts šķērso kontinentus – no
Ņujorkas līdz Parīzei, Vācijai un Polijai, Karolīnai un Kasjai
cenšoties panākt taisnīgumu tiem, kurus vēsture ir
aizmirsusi.
Kas nosaka cilvēku likteņus – apstākļi vai cilvēks pats? Kas drīzāk
ir cilvēcība – spēja saglabāt sirdsapziņu jebkādos apstākļos vai
spēja izdzīvot par katru cenu? Šie ir jautājumi, kurus sev varam
uzdot miera laikā, taču ekstremālos apstākļos pārdomām laika nav,
notikumi seko cits citam tik strauji, ka ikviens solis iegūst
vēsturisku nozīmi…
Marta Hola Kellija ir amerikāņu
rakstniece un žurnāliste.
“Ceriņu meitenes” ir viņas pirmais romāns,
taču tajā aprakstītais balstīts uz patiesiem notikumiem.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Gunita Mežule.
