“Ciglītis” dodas pie latviešu lasītājiem
Izcila romāna izcils tulkojums – Silvija Brice iztulkojusi Donnas Tartas lielisko grāmatu “Ciglītis” (“Goldfinch”)! Ko gan vēl piebilst? Par šo darbu jau sen runā pasaulē, par tā sarakstīšanu autore saņēmusi daudz atzinības, arī Pulicera balvu.

Par “Ciglīti” tiek runāts arī facebook grupā Izcilas Grāmatas, ar maigumu izteikusies arī pati tulkotāja: “Silst mana sirds un vītero. Kā es šito gaidu! [..] Tulkoju ar patiesu aizrautību, jo stāsts, manuprāt, ir lielisks. Un, manuprāt, neparasts. [..] Mīlu šo grāmatu, beidzot kaut kas īsts un rūgts kā dzīve.”

“Ciglītis” ir grāmata, kura jau šobrīd nokļuvusi visvairāk pirkto grāmatu topa pirmajā desmitniekā vairākās grāmatnīcu ķēdēs arī Latvijā, romāns, kura sižetu var izstāstīt dažos teikumos, taču tas nekādi neatainotu darba tekstuālo un emocionālo dzelmi. Visvairāk valdzina romāna valoda un autores izteiksmes veids. “Ciglītis” apbur ar reālistisku, neiedomājami skaistu un ārkārtīgi sāpīgu pieaugšanas stāstu, kuru soli pa solim noejam kopā ar Teo. Pavisam parastā dienā, kad viņš kopā ar māti nejauši iegriežas Metropoles Mākslas muzejā, māte, vienīgais Teo tuvinieks, kopā ar daudziem citiem iet bojā terorista sarīkotā sprādzienā, un trīspadsmit gadus vecais zēns paliek viens. Dzīve ir apmetusi baisu salto un Teo kaut kā ir jāatrod iespēja pastāvēt. Augt. Kļūt par sevi pašu. Vai kādu citu. Vārdu sakot, Teo jāiemācās dzīvot bez mātes. Ir viegli dumpoties un pieprasīt, kad esi drošībā un mīlēts, taču ārkārtīgi, pat nepanesami grūti ir augt un iejusties tad, ja nevienam īsti nerūpi. Taču augšana ir tikpat dabiska dzīves sastāvdaļa, kā sēras, un nav iespējams būt dzīvam un neaugt, nepārtapt, stāvēt uz vietas. Teo iet – un kopā ar viņu iet arī lasītājs. Augšup un lejup, bet vienmēr uz priekšu…

“Starp “realitāti” no vienas puses un to punktu, kurā prāts sastop realitāti, ir vidus zona, varavīksnes šķautne, kur piedzimst skaistums, kur divas ļoti atšķirīgas virsmas sajaucas un saplūst kopā, piedāvājot to, ko nepiedāvā dzīve: un tā ir telpa, kurā eksistē visa māksla un visa maģija.
Un vēl es apgalvotu arī, ka visa mīlestība. Vai varbūt, precīzāk, šī vidus zona ilustrē mīlestības fundamentālo pretrunu.”

Donna Tarta , amerikāņu rakstniece, saņēmusi gan literāro kritiķu, gan lasītāju atzinību. Viņas pirmais romāns “Slepenā vēsture” tika izdots 1992. gadā. 2003. gadā par romānu “The Little Friend” autore saņēmusi WH Smith literāro balvu un nomināciju Orange daiļliteratūras balvai. Par romānu “Ciglītis” Donna Tarta saņēmusi Pulicera balvu un Andrew Carnegie medaļu par labāko daiļliteratūras darbu.

Pieejama arī e-grāmata.

No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.