Tas, kā romāna gaitā mainās galvenais varonis, ir ārprātīgi.
Ārprātīgi reālistiski. Pat gribas sacīt – paredzami. Gandrīz vai
normāli. Un tieši tas ir pats baismākais.
Tuvā nākotne, kas attēlota romānā, šķiet neiedomājama,
taču… iztēlojieties paši. Nāvējošs vīruss ir pārvērtis pasauli:
notiek mērķtiecīga visu dzīvnieku izkaušana. Viņu gaļu vairs
nedrīkst izmantot pārtikā, tas draud ar mokpilnu nāvi. Vai cilvēcei
turpmāk jākļūst par veģetāriešiem?
Dažu mēnešu laikā pēc sērgas izplatīšanās notiek neiedomājamais.
Ievērojot noteiktas atrunas, tiek legalizēts kanibālisms. Cilvēce
tiek sadalīta divās grupās: tie, kuri ēd un tie, kurus ēd.
“Imigranti masveidā sāka laisties lapās. Imigranti, margināļi,
nabagi. Jo viņus vajāja un slaktēja. Šis rūpals kļuva legāls, kad
valstu valdības padevās miljonus ienesošās, taču apturētās gaļas
industrijas spiedienam. Tika pielāgotas saldētavas, pieņemti jauni
noteikumi. Drīz vien, lai nodrošinātu milzīgo pieprasījumu pēc
gaļas, kaujamos upurus sāka audzēt kā lopus,” mums stāsta romāna
galvenais varonis. Saldētavas galvenais menedžeris Markoss Teho ir
birokrāts un veiksminieks. Viņš nav sajūsmā par jauno pasaules
kārtību, taču iesaistās tās darbā un strādā apzinīgi. Ja likums
nosaka, ka ēšanai paredzētās “galvas” nedrīkst izmantot nekur
citur, tas ir jāievēro. Ja ne citādi, tad paša drošības labad.
“Turēt vergus ir aizliegts. [..] ģimeni nosūdzēja un nosūtīja
izstrādei par desmit mātīšu nodarbināšanu nelegālā
darbnīcā.[..]Prese par to rakstīja vairākas nedēļas. Viņš atceras
teikumu, ko visi sašutuši atkārtoja: “Verdzība ir
barbarisms!”
Tieši viņa uzņēmumā tiek sagatavota un uzglabāta izsmalcinātā gaļa,
pirms nonāk veikalu plauktos. Markoss ir lāga puisis, no lappuses
uz lappusi redzam, cik iekšēji grūti viņam šķiet pārkāpt arvien
jaunas un jaunas robežas. Kādudien viņš saņem dāvanu, pārtikai
audzētu sievieti. Mātīti bez balss, bez saprāta, bez tiesībām. To
drīkst paturēt audzēšanai vai nogalināt un apēst. Var pat ēst pa
daļām, dzīvu, ik pa laiciņam nogriežot kādu ķermeņa daļu. Tāda gaļa
esot gardāka. Vienmēr svaiga. Un Markosam jāizlemj, ko ar šo
radījumu iesākt…
Agustina Basterrika ir godalgota romānu
un stāstu rakstniece, viena no slavenākajām Buenosairesas literārās
skatuves personībām. Romāns
“Izsmalcināta gaļa” tulkots un izdots jau
vairāk nekā divdesmit valodās.
Pieejama arī e-grāmata.
No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups.
