Autobiogrāfiskais darbs ir kā atzīšanās pieaugšanā –
aprakstot pārdomas un sajūtas, kādas rakstnieku pārņēmušas,
dzīvojot tālāk pēc vecāku nāves. Atzīšanās mīlestībā vecākiem un
dzīvei. Pilnīgi jauns skatījums uz sevi un viņiem,
mēģinājums atrast, izprast un paturēt šīs zināšanas. Vecāki.
Atskārta, ka arī viņi ir pavisam parasti cilvēki, mums nezināmu
kaislību, alku un vēlmju vajāti, parasti atnāk ar novēlošanos un
tad vienīgais, kā viņus iepazīt no jauna, ir fotogrāfijas un atmiņu
drumslas, kuras, kopā saliktas, no jauna izveido mūsu priekšstatu
par viņiem – un līdz ar to par sevi.
“Viņi bija divi Rembo, viņi, mani vecāki: viņi necieta atmiņas,
viņi par sevi nedomāja. Neticami nevērīgi, bet pamanījās radīt mani
un aizsūtīt skolā, kur es iemācījos rakstīt, un tagad aprakstu viņu
dzīvi; te nu viņi nošāva greizi, vajadzēja pamest mani starp
visradikālākajiem revolucionāriem, kur valda absolūts
analfabētisms,” raksta Manuels Vilass. Tā ir un nav taisnība –
romāns ir vienlaikus atklāts un atturīgs, patiess un sāpīgs, cerību
dāvājošs un poētiski smalks. Lasītājs, kurš ir gatavs
ienirt grāmatā līdz pat sevis paša dziļākajai dzelmei, “Ordesā”
atradīs neticami vērīgu sarunas biedru. Lasītājs, kurš meklē ātru
literāru uzkodu, būs sašutis un vīlies.
“Pagātne – tās ir mēbeles, gaiteņi, mājas, dzīvokļi, virtuves,
gultas, grīdsegas, krekli. Pagātne ir krekli, kurus valkāja
mirušie. Un novakares, tās ir novakares, sevišķi svētdienu
novakares, kad cilvēka rosība uz brīdi tiek apturēta; un mūsu
skatienam paveras primitīvā daba, mēs atkal redzam gaisu, vēju un
tukšas stundas.” Romānā “Ordesa” Manuels Vilass ar dzejai
piemītošo spraigumu piedāvā ļoti personisku stāstu. Autora
drosmīgais un priekšstatus graujošais tonis, saplūdinot īstenību ar
izdomu un prozu ar dzeju, uzbūvē stāstu, kurā mēs ieraugām sevi –
ceļojumā no mūsu nemaldīgās tagadnes uz kādu iztēlotu sākumu.
Manuels Vilass (1962) sarakstījis romānus
un vairākus dzejoļu krājumus, kā arī publicējies laikrakstos un
žurnālos. Romāns
“Ordesa” ir tulkots vairāk nekā divdesmit valodās un
ieguvis literāro kritiķu starptautisku atzinību.
Pieejama arī e-grāmata.
No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups.
Tulkotājs pateicas par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam.
