2003. gada janvārī Annes ģimene saņem noslēpumainu pastkarti bez
paraksta. Tās vienā pusē ir Garnjē operas fotogrāfija, bet otrā –
cits zem cita uzrakstīti četri vārdi. Efraims. Emma. Noēmija. Žaks.
Četri viņu radinieki, kuri gāja bojā Aušvicā. Pastkarte
iztrūcina Annes mammu Leliju. Kas to sūtījis? Draugs vai
ienaidnieks? Un kāpēc? Vairākus gadus anonīmā pastkarte
nostāv plauktā. Tomēr reiz Anne sadūšojas un nolemj atrast
noslēpumaino sūtītāju.
Lai gan šobrīd ģimene mājo Francijā, viņi šurp atceļojuši
divdesmitā gadsimta sākumā. Vispirms viņu vecvectēvs Efraims ar
sievu un bērniem no Krievijas, kurā notika ebreju pogromi
(grautiņi), pārcēlās uz Rīgu. Tomēr, laikam ritot un situācijai
Eiropā arvien mainoties, ģimene dodas tālāk – uz Poliju, Čehiju,
Franciju un Palestīnu. Viņi cenšas atrast savu vietu, iederēties un
iedzīvoties. Annes vectēvs vēlas kļūt par ideālu Francijas pilsoni
un savus bērnus audzina par frančiem. Karš un vācu okupācija
ģimenes sapņiem pārvelk baisu svītru, holokaustu pārdzīvo tikai
Annes vecmāmiņa un Lelijas māte Mirjama. Vainas apziņa par to
pavada viņu visu turpmāko dzīvi. Mirjama vēlas paturēt
atmiņā savus mīļos, vēlas, lai viņu piemiņa saglabātos. Taču šī
vēlme nav nemaz tik viegli piepildāma divdesmitā gadsimta nogales
Francijā. Vēl joprojām ir dzīvi cilvēki, kuri sadarbojās ar
slepkavām. Cilvēki, kas piesavinājušies Annes ģimenei piederošās
mantas un pat fotogrāfijas. Vai viņi vēlas, lai par to
visu atkal runātu?
Annes izpēte aizved ceļojumā uz pagātni un vienlaikus rosina
aizdomāties par tagadni, kad kara rēgs atkal lidinās pār pasauli.
Tomēr romāns ir gaišs un dzīvespriecīgs, tas ļauj iepazīt pasauli,
kāda tā bija, un cauri ciešanām nonākt pie miera un
mīlestības.
Anne Beresta ir slavena franču rakstniece
un aktrise. Romāns
“Pastkarte” ir saņēmis vairākas literārās
godalgas, iekļauts Gonkūru balvas pretendentu īsajā sarakstā un
kļuvis par bestselleru Francijā un citviet pasaulē.
Pieejama arī e-grāmata.
No franču valodas tulkojusi Vineta Berga.
