Tos vieno viens no galvenajiem varoņiem, pusmūža
kriminālinspektors Gunnars Barbaroti, bet pārējie romānu tēli ir
“kā no dzīves”: parasti, ikdienas rutīnā iegrimuši pilsoņi, kuri
negaidīti piedzīvo kādu satricinājumu. Lai gan viņu dzīves
ir rāmas, rakstnieks īpaši sulīgi ataino šo vienkāršo, patīkamo
ļautiņu tumšās domas un vēlmes, sadzīvisko nogurumu un apnikumu,
kurš beigu beigās klusināto dusmu gruzdēšanu var uzpūst karstās
liesmās, pamudinot spert kādu nepārdomātu soli un tādējādi
nokļūstot policijas redzes lokā.
Tā gadās arī Antem Valdemāram Rūsam. Kad 59 gadus vecais Rūss
loterijā laimē divus miljonus zviedru kronu, viņš nolemj mainīt
savu ierasto ritmu. Tuviniekiem nebildis ne vārda, Rūsa kungs pamet
darbu, nopērk nelielu mājiņu meža vidū un katru dienu tajā ierodas
kā uz darbu, izbaudot brīvību un vientulību.
Bet tad Rūss atklāj, ka viņa īpašumā ir iemitinājies
nelūgts viesis... Un vairs ilgi nav jāgaida, līdz notikumos tiek
iesaistīts arī kriminālinspektors Barbaroti par spīti viņa
lauztajai kājai un rīkojumam atpūsties…
Romāns sākas lēni un apdomīgi, gana detalizēti
atainojot Antes Valdemāra Rūsa dzīvi un tajā valdošo noskaņu. Īsi
rezumējot: klusa, neievērojama cilvēka klusā un neievērojamā
ikdiena. Un tas, ka Rūsa kungam ir ģimene, neko daudz šajā klusumā
nemaina, vien vēl skarbāk izgaismo viņa personisko vientulību,
kurai gan iemesli rodami ne tik daudz apstākļu sakritībā, kā paša
inertumā un nevēlmē jel ko mainīt. Rūsa kungs ir tipisks “pa
straumei peldētājs”, kurš dzīvo tik nost, neiedziļinoties nedz
savās, nedz kāda cita izjūtās. Neko pārsteidzošu no viņa negaida
nedz kolēģi, nedz draugi un vismazāk jau nu viņš pats. Līdz brīdim,
kad nāk ārējs spēks un burtiski piespiež palūkoties uz sevi no
malas, vienreiz mūžā mēģinot kaut ko iniciēt un paveikt tā, kā
pašam gribētos. Nepieredzējušam cilvēkam, kāds ir Ante Valdemārs,
tas izrādās grūts uzdevums, un, kad beigās labie nodomi viņu aizved
tādos piedzīvojumos, kādus viņš nebūtu varējis iztēloties
mežonīgākajos sapņos, Rūsa kungs notiekošo izbauda ar īsti
pirātisku kaismi.
Hokans Nesers raksta gan stāstus, gan
romānus, un viņa literārie darbi ir tulkoti vairāk nekā 20 valodās,
godalgoti ar literārām balvām, tostarp “Gada labākais zviedru
kriminālromāns”, pārdoti daudzos miljonos eksemplāru un pēc to
motīviem tiek uzņemtas kinofilmas.
Pieejama arī e-grāmata.
No zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane.
