Labrīt, vakardiena!

Arnolda Auziņa bērnības atmiņu tēlojums „Labrīt, vakardiena!” aizved lasītāju pagājušā gadsimta 30. gados Kurzemē, Dundagas pusē, un nedaudz ietiecas arī svešo varu laikos. Stāsts pārliecinoši piepulcējas tam latviešu literatūras klāstam, kurā par klasiskiem saucami J. Jaunsudrabiņa, A. Brigaderes, Doku Ata, E. Birznieka-Upīša darbi. Tēlojuma galvenais varonis ir pavisam parasts lauku puisēns, kurš iepazīst pasauli, gan ikdienā izjūtot un piedzīvojot norises dabā, gan apgūstot pieaugušo dzīves gudrības Un, kā jau katram dūšīgam puikam pieklājas, prātā palaikam radās nerātnas domas, piemēram, „tautu tēvam” Staļinam piezīmēt bārdu. Kā tas varēja beigties – bail pat iedomāties!
Arnolds Auziņš apgalvo: „Zēns rāda, kāds būs vīrs. Bet, ja bērnībā nav palaidņojies, tad blēņas darīs vēlāk.” Rakstnieks patiesi prot vienlaikus iepriecināt un aizkustināt ar sirsnīgu un godīgu attieksmi pret savas bērnības spilgtākajiem notikumiem, stāstot par tiem vienkārši, rotaļīgi, bez izskaistinājumiem un pārspīlējumiem. Autora vēstījumā ik pa laikam uzdzirkstī labsirdīgs humors.
Tuvība dabai, gadalaiku ritums, darbi un tradīcijas, vēstures griežu pirmie iespaidi un bērna nerātnības – tā ir lieliska lasāmviela visai ģimenei.