Ļaunuma puķes

Šarls Bodlērs (1821–1867) bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem franču 19. gadsimta dzejniekiem. Viņš tiek uzskatīts par vienu no simbolisma priekštečiem. Slavenākais Bodlēra darbs ir dzejoļu krājums “Ļaunuma puķes”, kas pēc tā iznākšanas izraisīja asu lasītāju un kritiķu reakciju, viņa dzejoļi pat tika aizliegti kā “amorāli”. Šajā izdevumā iekļauti arī dzejoļi prozā no krājuma “Parīzes splīns”.

“Bodlērs nemitīgi tiecās izaicināt, šokēt, provocēt, iespējams, vienkārši ērcināt. Dažbrīd rodas iespaids, ka Bodlērs varbūt tīšprātīgi, varbūt daļēji neapzināti provocēja gan tuviniekus, gan vēlāk arī sabiedrību, lai tā viņu izraidītu un viņš pats pēcāk varētu lepoties ar savu autsaidera un “citādā” lomu, vienlaikus saglabājot tiesības būt nelaimīgam, tiesības uz katram nopietnam dzejniekam piedienīgajām ciešanām. Vēl vairāk – visu mūžu viņš mēģināja sevi izdomāt, radīt leģendu par sevi. Lasot “Ļaunuma puķes”, lāgiem nudien nav skaidrs, kurubrīd viņš ir patiess, kurubrīd spēlē kādu grūti izprotamu lomu. Viņa apceres par mākslu apliecina izcila teorētiķa vēsi analītisko prātu, turpretī dzejā viņš ir drīzāk savu redzējumu apdullināts vizionārists, dumpinieks, kas šajā dumpī iznīcina pats sevi.”
Guntis Berelis