Kas otram bedri rok jeb Zilās kurpītes noslēpums

Ir 2008. gads – pavisam nesena pagātne. Teātrī izrādes laikā tiek noslepkavots kāds skatītājs... Kāpēc? Kāpēc tieši viņš? Izrādās – vīrietis vēlējies satikt jauniņo aktrisīti Signi Klinkāni un tai kaut ko svarīgu pavēstīt. Kāda informācija varētu būt tik slēpjama, lai nogalinātu?

20. gadsimta astoņdesmitie gadi. Valsts venērisko slimību dispanserā strādā Operatīvās grupas priekšnieks Klāvs Bertolds, saukts par Deilu, un viņa kolēģis Roberts Mičulis, saukts par Čipu.

"Robis [..] atlaidās pusguļus krēslā aiz sava rakstāmgalda, kad ieskanējās telefona zvans. Šoreiz tas bija garais, nepārtrauktais pūtiens – tālsaruna. Čips nopūtās, pacēla klausuli un atsaucās:

– Jā, hallo, medicīnas dienests klausās!

– Allo, allo, runāsiet ar Maskavu, savienoju! – atskanēja steidzīga telefona centrāles darbinieces balss. Čips nepaguva pat nobrīnīties, kad izdzirdēja klausulē patīkamu baritonu:

– Здравствуйте!

Pēc divarpus stundām Tukuma militārajā lidlaukā piezemējās iznīcinātājs MiG-21, vēl pēc stundas Mičuļa kabinetā ievēlās trīs vīri – vecākais no viņiem, iesirms, bet vēl visai štrams biedrs ap 60 gadiem, šķiet, bija pats ģenerālis, kopā ar viņu divi krietni jaunāki vīrieši – adjutants un palīgs."

Ir 2008. gads. Solveiga Sorokina – izbijusi augstas klases prostitūta (mūsdienās zvērinātā revidente) kādā vasaras pēcpusdienā ierodas pie ģenerāļa zilās augstpapēžu laiviņās...

Kazimirs Bārdonis, bijušais cietumnieks, Ausma Klinkāne – padomjlaika partijas dāma, Solveiga, viņas dēls Aleksis...

Kas saista šos notikumus un šos cilvēkus? Kurš kuram bedri rok? Un kurš iekrīt?

Margarita Grietēna – tā pati, kas maskējas ar segvārdu Inga Jēruma, nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Viņa prot savīt intrigu tik meistarīgi, ka lasītājs (kā tas piederas labam detektīvromānam) nevar nolikt grāmatu puslasītu līdz nākamajam rītam.

Turklāt šajā romānā daudz sadzīvisku detaļu, epizožu, faktu no nesenajiem padomju laikiem, kas daļu lasītāju iepriecinās ar nostalģisku atmiņu siltumu.